Pilsēta Ogre

Ogre ir pilsēta, kas atrodas Latvijas vidusdaļā, Vidzemes DR daļā. Pilsēta atrodas 36 km attālumā no Rīgas. Ogre arī atrodas pie pašas Ogres upes ietekas Daugavā. Tuvākās pilsētas ir Lielvārde, Ķegums un Ikšķile. Pēc 2. Pasaules kara Ogre kļuva par administratīvā rajona centru, bet 2002. gada decembrī izveidoja Ogres novadu, apvienojoties Ogres pilsētai ar Ogresgala pagastu, un pati pilsēta ir šī novada administratīvais centrs. Apkārtējie rajoni, ar kuriem robežojas Ogre un Ogres rajons ir Rīgas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles un Bauskas rajons, taču pats Ogres novads robežojas ar Ķeguma novadu, Suntažu pagastu un Ikšķiles pagastu. Kartē vieglāk Ogri atrast vadoties pēc Daugavas ietekas līcī vadoties uz leju pa Daugavu. Cauri Ogrei ZR DA virzienā stiepjas vaļņveida pauguru virkne, kuru sauc par Ogres Kangariem. Ogre atrodas izdevīgā vietā, jo atrodas netālu no galvaspilsētas Rīga, tādēļ Ogre iesaistās aglomerācijā un ir kā „guļamvagons”.

Kā jau daudzām pilsētām, ciematiem un ciemiem, Ogrei ir savs ģerbonis. Ogres pilsētas ģerbonis apstiprināts 1938.gada 8.decembrī. Fons ģerbonī simbolizē kūrortu Ogres pilsētas veselīgo klimatu, trīs priedes mežu bagātību, sudraba vižņotā josla Ogres upes līkumoto tecējumu cauri pilsētas paugurainei. Patlaban Ogres novadam plāno ieviest karogu, kurā būtu ietverts Ogres ģerbonis. Karoga mets jau ir apstiprināts. Krāsas un proporcijas ir saglabātas kā vēsturiskajā pilsētas ģerbonī. Lai varētu sākt karoga izgatavošanu, domei vēl ir jāsaņem Valsts heraldikas saskaņojums.

Ogres platība: 1928.gadā Ogrē dzīvoja 1100 iedzīvotāju, tās platība bija 428,5 ha, taču šobrīd Ogres platība ir aptuveni 13,58 km².

Bezsala periods pilsētā ilgst apmēram 140 dienas. Gada vidējais nokrišņu daudzums parasti ir 600 650 mm, tie izkrīt vidēji 185 dienas gadā. Ogrē ir samērā mazs apmākušos dienu skaits gadā, vidēji 126 (salīdzinājumam Rīgā 160). Šāds mazs apmākušos dienu skaits Latvijā ir vēl tikai Zemgales līdzenuma dienvidu daļā.

Bez Daugavas un Ogres cauri pilsētai tek arī vairākas nelielas upītes Urga, Norupīte, Lebiņa (lielākoties tā plūst pa metāla caurulēm zem Mālkalnes prospekta).

Par seno apdzīvojumu liecina divas senvēsturiskas vietas Ķentes kalns, uz kura līdz 9. gs. atradusies senču pils. Tā bijusi Daugavas lībiešu politiskais centrs, kur pulcējušies virsaiši, lai apspriestu kara gaitas. Arheoloģiskie izrakumi Ķentes kalnā liecina, ka iemītnieki līdztekus zemkopībai un lopkopībai ir nodarbojušies arī ar medniecību un zvejniecību. Ievērojama loma bijusi arī amatniecībai.

Otra senvēsturiskā vieta Ogres Zilie kalni , kur senos laikos arī stāvējusi senču pils. Izdarot izrakumus, tika atrasts vien 10 cm biezs kultūrslānis ar mītņu un ogļu paliekām. Nekādus citus priekšmetus, pēc kuriem varētu spriest par šīs vietas senajiem iemītniekiem, arheologi te neatrada. Plānais kultūrslānis liecina, ka šis pilskalns nav ilgi pastāvējis.