Pilsēta: sociālā un kultūras nozīme
Gadā apvienojoties Aizkraukles pilsētai un Aizkraukles pagastam , izveidots.
Celtniecība ietekmē gan Aizkraukles pilsētas , gan arī rajona izveidošanu.
Enerģētika , kokapstrāde , un poligrāfija. Tās kodolu veido četri stabili uzņēmumi.
Administrācijas centrs.
Modernām kokmateriālu apstrādes līnijām , kas atbilst Eiropas labākajiem standartiem.
Attīstījis ražošanas bāzi un tehnoloģijas , panākot stabilu veidlapu , kancelejas.
Ziemeļaustrumu Eiropu. Aizkraukles ģeogrāfiski izdevīgais izvietojums un bagātās.
Jaunsaimniecībās. Aizkraukles pagasta Daugavas krastos pastāv ar turīgām zemnieku.
Īpašu pievilcību novadam piedot Daugavas skaistie un romantiskie krasti. Gadsimta.
Km augšup – Pļaviņu apkaimē.
Bet saglabājot Pļaviņu nosaukumu. Līdz ar būvniecību appludināts viens no.
Kaimiņos būvbedrei veidojas pilsēta , sākumā celtnieku telšu pilsētiņa , tad strādnieku.
Atgūst vēsturisko nosaukumu – Aizkraukle.
Pirmā lielpilsēta.
Valstij neatkarību.
Ūsainā vīra pieminekli rajona centrā , utopiska rajona laikraksta nosaukumu.
Spēkstacijai un vēl daudz ko citu.
Vairāmies arī spēkstaciju dēvēt par Vissavienības triecienceltni , jo apzināmies , cik.
Stučkas prēmijas laureāta žurnālista. Preiļa vārdi “ Komunista Uzvaras ” pirmajā.
Elektriskās strāvas miljardam – tāds ir noietās ceļa posms. ”.
Daudzvietīgajām teltīm izveidojās telšu pilsētiņa.
Septembrī atklāja jaunā vidusskola 600 skolēniem.
Atgriezumiem.
Pirmais un otrais pasaules karš.
“Aizkraukles rajons dibināts 1967. gada 10. janvārī tajā ir trīs pilsētas ( Aizkraukle, Pļaviņas, Jaunjelgava.) un deviņpadsmit pagasti. 2001.gadā apvienojoties Aizkraukles pilsētai un Aizkraukles pagastam, izveidots Aizkraukles novads.“1 Pēc autores domām, šī informācija ir objektīva. Jo šogad Aizkraukles novadam paliek 40 gadi. Un no 2001. gada Aizkraukli dēvē par Aizkraukles novadu. Arī autore ir pārliecināta par informāciju, ka Aizkraukles novadā ietilpst trīs pilsētas un deviņpadsmit pagasti.
“ Īpašu pievilcību novadam piedot Daugavas skaistie un romantiskie krasti.”2 Autore uzskata, ka patiešām Daugavas krasti dot pievilcību novadam, jo Daugavas krastos ir ļoti skaita un tai pašā laikā romantiska daba. Ne par velti latvieši Daugavu uzskata par Latvijas pērli.
“Aizkraukle tolaik bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem Daugavas labajā krastā.”3 Autore ir pārliecināta par šo informāciju, jo šis centrs atradās stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem, kuru lielāko sauca Ašķere. Šeit arī atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”. Vēlāk to nopostīja krustneši.
“1990. gadā pilsētā atgūst vēsturisko nosaukumu – Aizkraukle.”4 Autore piekrīt šai informācijai, jo agrāk Aizkraukli sauca par Stučku. Agrāko nosaukumu – “Stučka” pilsēta bija guvusi no novadnieka Stučkas.
“ 1954. gadā Aizkraukles pagasts zaudē daļu teritorijas.” 5 Pēc autores domām šī informācija ir objektīva. Jo 1954. gadā Aizkraukles pagasts zaudēja daļu no teritorijas, kuru pievieno Skrīveriem.
1 Pēteris Keišs “Daugavas abas malas”, 2 lappuse, izdevniecība – Aizkraukles rajona padome, gads 2003.
2 Pēteris Keišs “Daugavas abas malas”, 6 lappuse, izdevniecība – Aizkraukles rajona padome, gads 2003.
3 Jānis Bērziņš “Aizkraukles kalendārs”, 46 lappuse, izdevniecība – Staburags, gads – 1992.
4 Jānis Bērziņš “Aizkraukles kalendārs”45lappuse, izdevniecība Staburags, gads – 1992.
5 Domes vēstis, Ceturtdiena, 9. janvāri 2004. gadā, 3 lappuse.
