Pilsētu tūrisma perspektīva Latvijas pilsētās

Visā pasaulē ir apzināta pilsētu tūrisma labvēlīgā ietekme uz pilsētu ekonomiskās un sociālās vides uzlabošanu un tā nenoliedzamo tendenciozo pieaugumu lielajās pilsētās. Tomēr, caurskatot pieejamos nozares pētījumus par šo tēmu, nākas secināt, ka pasaules mērogā vērojams pētījumu trūkums par pilsētu tūrismu un tā perspektīvu mazajās pilsētās, kurās bieži vien ir ierobežotāki resursi, salīdzinot ar lielajām pilsētām. Ņemot vērā Latvijas pilsētu lielumu, autorei radās jautājums par pilsētu tūrisma un tā nākotnes iespējām tieši mazajās un vidējās pilsētās, kas veido 72,7% visu Latvijas pilsētu.

Tādēļ par darba “Pilsētu tūrisma perspektīvaLatvijas pilsētās” mērķi tika uzstādīts apzināt un analizēt pilsētu tūrisma situāciju Latvijā un noteikt tā attīstības perspektīvas Latvijas pilsētās, papildus uzmanību vēršot mazajām un vidējām pilsētām.

Izstrādātais darbs tika strukturēts piecās nodaļās. Ņemot vērā pilsētu tūrisma definīcijas sarežģītību, darbā tika izveidotas divas teorētiskās nodaļas. Pirmajā nodaļā tika apskatīta tūrisma aktualitāte un nozīme pilsētu attīstībā, pilsētu tūrisma definīcija un tā galvenie komponenti tūristu piesaistes objekti, kā arī jēdziena teorētiskā attīstība un teorijas nepilnības. Tika secināts, ka bieži vien pilsētu tūrisma pētnieki savos darbos ir aplūkojuši tikai kādu noteiktu pilsētu tūrisma aspektu un nevis visu sistēmu kopumā, kas ir novedis pie plaša pilsētu tūrisma jēdziena neizpratnes. Tādēļ darba otrā teorētiskā nodaļā tika apskatīts D.G.Pīrsa (2001) izstrādātais kompleksais ietvars pilsētu tūrisma analīzei, tuvāk aprakstot katru no viņa izvirzītajām pilsētu tūrisma ietekmējošām jomām un kompleksā ietvara telpiskās skalas lietojamību. Atsevišķā nodaļā tika aprakstītas darbā izmantotās metodes. Lai iegūtu datus par Latvijas situāciju pilsētu tūrisma kontekstā, balstoties uz augstākminēto teoriju, tika izstrādātas divas anketas un apkopota tajās paustā informācija. Savukārt, nākošajā darba nodaļā tika analizēts empīriskais materiāls, strukturējot analīzi pilsētu tipu griezumā, iedalot tās pēc iedzīvotāju skaita mazās, vidējās, vidēji lielās un lielās pilsētās. Noslēguma daļā tika apkopoti darba gaitā gūtie secinājumi, veidoti priekšlikumi pilsētu tūrisma perspektīvas uzlabošanai katram no pilsētu tipiem.

1. Lielākajā daļā mazo pilsētu netiek pietiekoši attīstīts tūrisms, tajās iztrūkst tūrisma pakalpojumu un infrastruktūras; informācija par mazo un vidējo pilsētu tūrisma piedāvājumu un to unikālajām vērtībām nav pietiekoša un nesasniedz potenciālos pilsētu apmeklētājus. Tomēr neskatoties uz diezgan negatīvo pilsētu tūrisma situācijas novērtējumu, mazām un vidējām pilsētām pastāv vairākas iespējas kā uzlabot tūristu piesaistīšanu, minot tās izstrādātājos priekšlikumos.

2. Vidēji lielajās pilsētās ir daudz vairāk tūrisma resursu un to attīstības iespēju, nekā mazajās vai vidējās pilsētās, tādejādi šobrīd tām ir pietiekoši pilsētu tūrisma izaugsmes priekšnosacījumi.

3. Lielās pilsētas uzrāda visaugstāko potenciālu pilsētu tūrisma attīstībā un starptautisko tūristu piesaistīšanā, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām.

Darba izstrādāšanā kā galvenās metodes tika izmantotas teorētisko materiālu apkopošana un analīze, politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīze, kā arī pieejamo statistisko un autores izstrādāto anketu datu apkopojumi. Lai apzinātu pilsētu tūrisma definīciju, tā teorētisko un praktisko attīstību, ir izmantotas vairākas grāmatas, vairāki pētījumi un zinātniskie darbi gan par pilsētu tūrisma teoriju, gan praksi, kā nozīmīgākos darba veidošanā minot C.M.Lava „Pilsētu tūrisms: tūristu piesaistīšana lielajās pilsētās” (1996) un D.G.Pīrsa „Kompleksais ietvars pilsētu tūrisma analīzei” (2001).