Titullapa1.lpp.
Satura rādītājs2. lpp.
Pirmā iespaida veidošanas shēmas un faktori,
efektīvā pašpadeve – “Oreola efekts”3. lpp.
Pirmā iespaida par sevi, radīšanas paņēmieni5. lpp.
Mana personīgā pieredze attiecībā
uz pirmo iespaidu6. lpp.
Pirmā iespaida nozīme saskarsmē6. lpp.
Izmantotās literatūras saraksts7. lpp.
Ievads
Šajā darbā ir izklāstīta tāda tēma kā pirmais iespaids psiholoģijā.
Šo tēmu es izvēlējos, jo uzskatu, ka pirmais iespaids ir svarīgs faktors cilvēku saskarsmē, jo no tā bieži ir atkarīgas visas sekojošās partneru attiecības. Rakstot šo darbu es cerēju, ka iemācīšos veidot labu pirmo iespaidu par sevi.
Šeit ir aprakstītas pirmā iespaida veidošanās galvenās trīs shēmas, ilgums, tā ietekme uz tālākām cilvēku attiecībām. Ir arī aprakstīti paņēmieni, kuri cilvēkam var palīdzēt radīt apmierinošu pirmo iespaidu svešu cilvēku priekšā.
Pirmā iespaida veidošanās shēmas un faktori, efektīgā pašpadeve – “Oreola efekts”
Pirmais iespaids par cilvēku, kā noskaidrojuši psihologi, veidojas kontaktu pirmajās 90 sekundēs. Pēc kādiem likumiem un uztveres shēmām veidojas šis priekšstats?
Izrādās, ka visbiežāk tiek izmantota uztveres shēma, kuru cilvēks iedarbina partneru nevienlīdzības gadījumā. Šī nevienlīdzība var būt visdažādākā, tā var būt sociālajā sfērā — dažādi sociālie statusi, intelektuālajā sfērā, ekonomiskajā utt. Šī shēma sāk strādāt ne jebkurā situācijā, bet tikai tad, kad viens no partneriem ir pārāks par otru kādā otrajam nozīmīgā parametrā. Raksturīgi, ka cilvēki sistemātiski pārvērtē daudzas partnera personības iezīmes, ja tas ir pārāks kādā vienā ļoti nozīmīgā parametrā. Piemēram, slims un vājš cilvēks, kurš vairāk par visu pasaulē gribētu būt vesels un stiprs, satiekot Švarcnēgera vai Stallones tipa partneri, visdrīzāk to pārvērtēs. Ideāls būs ne tikai spēcīgs un stiprs, bet arī labs, gudrs un skaists. Taču, ja miesās vājajam cilvēkam pats galvenais ir erudīcija, tad satikšanās gadījumā ar stipro un veselo, nekas nenotiks, bet intelektuāļa gadījumā, viņš droši vien to pārvērtēs.
Nevienlīdzības kļūda parādās tāpēc, ka mēs, satikuši cilvēku, kurš ir pārāks par mums kādā mums svarīgā parametrā, parasti pārvērtējam šo cilvēku, attiecinot šo pārākumu arī uz citām viņa iezīmēm. Toties, ja konstatējam savu pārākumu mums nozīmīgajā parametrā, tad parasti partneri pienācīgi nenovērtējam arī citos. Uztveres kļūdas būtība ir tāda — kļūda rodas no tā, ka pārākums tiek konstatēts tikai vienā parametrā, bet pārvērtējums vai nenovērtējums — daudzos.
Otrā tipiskā shēma — cilvēka ārējais estētiskais pievilcīgums. Bieži vien uztveres kļūdas rodas no tā, vai mums ārēji patikai nepatīk saskarsmes partneris. Kļūda rodas no tā ka partneri, kurš mums ir estētiski pievilcīgs, mēs pārvērtējam daudzos parametros. Ārēji pievilcīgs cilvēks mums šķiet arī labāks, gudrāks, interesantāks par ārēji nepievilcīgo.
Trešā pirmā iespaida par cilvēku veidošanās shēma ir attieksme pret mums. Šī shēma noteikti ir pazīstama lielākajai daļai cilvēku. Droši vien visi piekritīs, ka tie cilvēki, kuri mūs mīl, labi pret mums izturas, liekas mums labāki par tiem, kuri pret mums izturas slikti vai pat ienīst.
“Attieksmes pret mums” faktors izmaina cilvēka īpašību novērtējumu atkarībā no tā, kā pret mums izturas — pozitīvi vai negatīvi. Pozitīva attieksme pret mums izsauc stipru tendenci piedēvēt partnerim labās īpašības un neievērot (piedot) viņa sliktās īpašības. Un otrādi, — izteikta negatīva attieksme pret mums izsauc stabilu tendenci neievērot partnera pozitīvās īpašības un pārvērtēt negatīvās.
Psiholoģijā šīs trīs veida kļūdas parasti apzīmē kā oreola efektu. Oreola efekts parādās tajā apstāklī, ka pirmā iespaida veidošanās procesā vispārējais pozitīvais iespaids noved pie partnera pārvērtēšanas, negatīvais iespaids — pie nepazīstama cilvēka nenovērtēšanas.
Ja saskarsmē darbojas kaut viens no šiem faktoriem — pārākums, pievilcīgums, attieksme pret mums (grūti iedomāties situāciju, kurā kaut viens no šiem faktoriem nedarbotos), cilvēks izmanto vienu no tām tipiskajām uztveres shēmām un, iespējams, kļūdīsies. Bet vai kļūda ir neizbēgama? Vai pirmais iespaids par cilvēku vienmēr ir maldīgs? Nebūt nē. Neitrālās situācijās gandrīz katrs pieaudzis cilvēks, kam ir zināma saskarsmes pieredze, diezgan precīzi nosaka partnera sociālpsiholoģiskās īpašības, vecumu, dzimumu, sociālo statusu utt. Diemžēl dzīvē reālās saskarsmes situācijas reti kad ir neitrālas, tāpēc kļūdu procents pastāv. Jo mazāk emocionāli neitrāla ir situācija, jo augstāks kļūdu procents. Ekstraordinārās situācijās mēs reizēm uzticamies cilvēkiem, kuriem ar skaidru galvu nekad neticētu. Piemēram, vēža slimnieks griežas pie pūšļotājiem un ekstrasensiem, kaut arī, kamēr bija vesels, ar skepsi un nepatiku izturējās pret šo publiku.
Pirmais iespaids saskarsmē nekad nav pašmērķis. Priekšstats par partneri ir tālāko attiecību, komunikatīvās uzvedības regulators. Pirmais iespaids ir vajadzīgs, lai izvēlētos optimālāko saskarsmes taktiku kontaktiem ar konkrēto partneri. Ar bērnu mēs kontaktējamies savādāk nekā ar vecu cilvēku, ar studentu savādāk nekā ar pasniedzēju. Kontaktu tehnikas izvēle ir atkarīga no cilvēka statusa parametriem — uz vienu var uzkliegt, otru tikai pazemīgi lūgt. Svarīgi tāpēc ir atestēt partneri kā piederošu kaut kādai kategorijai. Tāpēc saskarsmes situācijā fokusā parasti ir tās partnera īpašības, kuras mums ļauj pieskaitīt cilvēku kaut kādai grupai. Pārējās partnera īpašības, kuras nav fokusā, mēs “pieceram” klāt, izmantojot kādu no iepriekš aprakstītajām shēmām. Šajā “nefokusālajā” klāt piecerēšanā tad arī slēpjas uztveres kļūdas iespēja.
Reālā uztvere vienlaicīgi ir gan pareiza, gan nepareiza. Uztvere ir precīzāka tajos momentos, kuri mums šķiet nozīmīgākie dotajā situācijā un neprecīzāka pārējos.
Lai saprastu, kā veidojas priekšstats par otru cilvēku, svarīgi ir apzināties ne tikai uztveres shēmas, bet gan tās zīmes otrā cilvēkā, kuras iedarbina attiecīgo shēmu, ar kurām “aizķeras” mūsu uztvere.
Par augstāku sociālo statusu, pārākumu var liecināt divas lietas: cilvēka ārējais noformējums (apģērbs, tā modīgums, kvalitāte, rotaslietas, un viss tas, ko cilvēks var saukt par savu — mašīna, kabinets, komforts, kuru partneris var atļauties) un viņa uzvedība (kā sēž, kā runā, kā staigā). Ārējais estētiskais pievilcīgums ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēka āriene atbilst tam, ko sabiedrībā dotajā brīdī uzskata par skaistu, augsti vērtē un atzīst. Estētisko pievilcīgumu rada sakārtotība un mērenība matu sakārtojumā, kosmētikas izmantošanā. apģērba izvēlē, krāsu gammā. Pozitīva attieksme pret mums visbiezāk izpaužas tādos faktos, kā mums veltīts smaids, silts acu skatiens, mūsu uzklausīšana, mūsu viedokļa un domu akceptēšana. Parasti, jo tuvāk partnera viedoklis mūsējam, jo augstāk mēs novērtējam savu viedokli izsakošo cilvēku, un otrādi.
Pirmais iespaids par cilvēku lielā mērā ir atkarīgs no partnera pašpadeves. Ņemot vērā uztverei raksturīgo refleksiju, nepieciešams saskarsmē domāt arī par savu pašpadevi. Sarunā ar otru cilvēku svarīgi ir:
— teikt “jā”, piekrist visur. kur tas ir iespējams;
— smaidīt un skatīties uz partneri;
— būt uzmanīgam, ieinteresētam klausītājam;
— būt labam novērotājam;
— neskopoties ar uzslavām un komplimentiem;
— pacensties radīt labu iespaidu par sevi ar gaumīgu un sakārtotu ārieni;
— censties runāt kompetenti un pārliecinoši, ne vairāk un ne mazāk, kā nepieciešams;
— pasvītrot kopīgo jūtās, domās, interesēs.
19.-21.lpp. “Cilvēks runā ar cilvēku”, Silva Omarova, Izdevn. SIA ”Kamene”, Rīga 1994.gads
Zemāk ir parādīti galvenie paņēmieni, kas cilvēkam var palīdzēt radīt labu pirmo iespaidu par sevi :
1. Izturēšanās maniere
dabiska, mierīga, neskraidīt turp, atpakaļ,
stāviet, balstoties uz abām kājām,
neturieties pie krēsla atzveltnes.
2. Žesti
pārāk skopa un pārāk vētraina žestikulācija nav vēlama,
nerādiet ar pirkstu uz klausītāju,
žestikulējiet, lai pasvītrotu svarīgāko.
3. Mīmika
tai jāatbilst runas saturam,
klausītājiem pēc sejas izteiksmes jājūt, ka esiet pārliecināti par to, ko runājat.
Pēc manām domām pats pirmais iespaids par cilvēku rodas no viņa vizuālās izpausmes.
Kad es ieraugu kādu cilvēku, uzreiz mans acu skatiens neapzināti pievēršas tā apaviem. Tie arī samērā precīzi parāda to cik kārtīgs ir šis cilvēks. Bez tam, pēc apaviem var noteikt cik inteliģents ir cilvēks (parasti mazāk inteliģenti cilvēki valkā prastus apavus ar daudziem uzšuvumiem un zīmējumiem, bet ja to ir maz un apavi ir solīdi tad valkātājs ir inteliģentāks). Ja pieaudzis cilvēks ikdienā nēsā sporta apavus, man rodas iespaids, ka viņš ir bērnišķīgs.
Apģērbs. Pirmais iespaids par cilvēku ir atkarīgs arī no viņa ģērbšanās manierēm. Jauniešu starpā pēc apģērba var ,piemēram, noteikt kādu mūziku viņš klausās.
Ja apģērbs ir netīrs un saburzīts, tad cilvēks ir nekārtīgs, ja apģērbs ir tīrs un saburzīts, tad tam cilvēkam noteikti ir kāds, kas par viņu rūpējas (mazgājot drēbes), bet viņš ir vienaldzīgs gan pret to cilvēku gan pret sevi. Šie cilvēki ir parasti ļoti depresīvi, jo slinkums un vienaldzība pret visu rodas tieši no depresijas.
Seja un ķermeņa forma. Tā ir patiesība ko raksta psihologi – jo skaistāks ir cilvēks, jo labāks pirmais iespaids (visās sfērās) par viņu rodas. Pēc sejas izteiksmes var secināt par intelekta attīstību. Pēc ķermeņa kustībām var noteikt cilvēka temperamentu. Par cilvēku daudz ko izsaka arī viņa acis. Paskatoties tajās daudzi var noteikt gan viņa raksturu, gan pārējo.
Kā jau iepriekš bija minēts, pirmais iespaids var būt ļoti atšķirīgs no cilvēka īstās dabas. Tādēļ, ja tas rodas labs, es tomēr vēl pagaidu un mēģinu iepazīt cilvēku labāk, pirms veidoju ar viņu kādus darījumus vai veidoju tuvas attiecības.
Tas ko es uzrakstīju nenozīmē ,ka par sevi ir obligāti jāveido dabīgs iespaids. Vienmēr sevi vajag izrādīt vismaz par vienu soli augstāk nekā īstenībā esi. Piemēram, biznesā obligāti ir jārada ļoti labs pirmais iespaids, jo galvenais ar biznesa partneriem ir sākt attiecības, bet pēc tam varēs izgrozīties, ja radīsies nepatīkama situācija. Privātajā dzīvē es izliekos dabīga, jo tur izgrozīties nesanāks.
•“Cilvēks runā ar cilvēku”, Silva Omarova, Izdevniecība SIA ”Kamene”, Rīga 1994.gads
