Pirmais pasaules karš: ietekme uz Latviju

Frontes līnija virzījās pa Daugavu, bet ap Rīgu meta loku Baldone Olaine Tukums. Veidojās doma par latviešu nacionālās armijas dibināšanu. Cars šādu vienību veidošanos negribēja pieļaut (latvieši bija vieni no dumpīgākajiem 1905. gada revolūcijas laikā), taču stāvoklis frontē spieda meklēt jebkādus līdzekļus ienaidnieka apturēšanai. Rezultātā pēc IV Valsts Domes deputātu J.Goldmaņa un J.Zālīša lūgumiem tika izveidoti 8 strēlnieku bataljoni. Latviešu tauta atbalstīja bataljonu izveidi, ziedojot 21000 rubļu. Daudzi latvieši tautas nākotnes ieceres saistīja ar strēlniekiem.

Vēl 1916. gadā notika plašs uzbrukums 29 verstis (aptuveni 50 km) platam frontes sektoram no Babītes ezera līdz Olainei t.s. Tīreļpurvam. 23. decembrī sākās “Ziemassvētku kaujas”, kas ilga veselu mēnesi. 7. Bauskas un 8. Valmieras pulks pārrāva vācu nocietinājumus un nodrošināja uzbrukuma iespējas 12. armijas spēkiem. Vāciešiem tika atņemts stratēģiski svarīgs punkts – Ložmetējkalns. Taču cara ģenerāļu nemākulības dēļ 12. armija neizmantoja izcīnīto pārrāvumu, kā rezultātā vācieši saņēmuši papildspēkus un apšaujot ap 8000 karavīru (40% strēlnieku sastāva), atguva zaudētās pozīcijas. Krievu armija atkāpjoties no Rīgas 1917.g. septembrī saspridzināja Dzelzs tilta trīs vidējos posmus, saspridzināja arī jaunuzbūvēto dzelzceļa tiltu, iegāžot upē divas tilta kopnes. 1917.g. 2.septembrī vācu artilērija sāk Rīgas apšaudi. Lai nenokļūtu vācu karaspēka ielenkumā cariskās armijas vadība deva pavēli atkāpties no Rīgas bez kaujas. Tādējādi pilsēta tiek pasargāta no ievērojamiem postījumiem.

Iznākums Miera līguma noslēgšana starp Latviju un Padomju Krieviju 1920. gada 11. augustā.

Iegansts Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.

Ņemot vērā tā laika vēsturiskos notikumus kopējā Eiropas kontekstā, lielākā daļa vēsturnieku par pilnīgi nepamatotiem uzskata joprojām dzirdamos apgalvojumus, ka Latvijas neatkarības pasludināšana it kā neesot bijusi leģitīma, tas esot bijis valsts apvērsums un varas uzurpēšana. Tieši otrādi, neatkarības pasludināšanas akts un demokrātiskas valsts izveidošana pilnībā atbilst tautas pašnoteikšanās tiesībām, ko monarhiju un diktatūru atbalstītāji noliedz.

Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu tika izveidota pagaidu valdība K.Ulmaņa vadībā. Taču reālā vara Latvijā vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, Latvijā atradās arī vācu karaspēks. Novembra otrajā pusē Baltijai sāka tuvoties arī Padomju Krievijas karaspēks, kurš sasniedza Latvijas teritoriju decembra sākumā. Līdz ar to sākās Latvijas brīvības cīņas. Tā kā Latvijas valdība nebija paspējusi izveidot kaujas spējīgu armiju, boļševiki ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju izņemot Liepājas, Grobiņas un Aizputes apriņķus. Latvijā sāka valdīt P.Stučkas valdība, kas pārstāvēja ar Padomju Krievijas atbalstu 1918. gada decembrī izveidoto Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku.

Vācu armijas pavēlniecība sava ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā cerēja izveidot Latvijā baltvācu valsti. Tādēļ 1919.g. aprīlī tā organizēja apvērsumu, kura rezultātā izveidoja sev paklausīgu valdību ar latviešu mācītāju un rakstnieku A.Niedru priekšgalā, bet sastāvošu galvenokārt no vāciešiem. Viss, ko šajā situācijā spēja K.Ulmaņa valdība tā paspēja patverties uz angļu kuģa "Saratov" Liepājas ostā.