Pīters Breigels

Laikā, kad vairākumam Eiropas valstu nācās pakļauties reformācijas krīzei, viena valsts – Nīderlande piekopa, un balstijās uz savas dzimtenes spēcīgajām glezniecības tradīcijām, mākslinieki neaprobežojās tika ar portreta glezniecību, bet pievērsās visām tēmām pret kurām reformētā baznīca nevarētu celt iebildumus. Šajā zemē mākslinieki bija pazīstami, kā meistarīgi dabas atdarinātāji.

Izcilākais 16.gadsimta flāmu gleznotājs bija Pīters Breigels, kā zināms viņa gleznu idejas avots bija tautas folklora. Breigela darbi atspoguļo Nīderlandes glezniecību vistiešākajā nozīmē. Ar savu sarkastisko humoru, kas parādās viņa darbos, Breigels ir pazīstams visā pasaulē.

Par mākslinieka dzīvi zināms maz, tikai tas, ka Breigels dzīvojis Antverpenē un Briselē, lielākā daļa viņa darbu ir tapuši laikā, kad Niderlandes provincēs ieradās bargais hercogs Alba.

Daiļrades sākumā Breigels vairāk pievērsās zīmējumiem, viņš attēloja cilvēka dabu, netikumus un netaisnību piemēram, "Septiņi grēki", "Septiņi tikumi" un "Ēzelis skolā". Šajā periodā Breigels stipri ietekmējās no Hieronīma Bosa daiļrades, kurā jūtama ironija un sabiedrības vērošana, kā arī vēlēšanās pievērst sabiedrības uzmanību aktuālākajām sadzīves problēmām.

Savos pēdējos darbos Breigels pievēršas aktuālo sadzīves notikumu attēlojumam, piemēram, gleznā "Dancis zem karātavām".