Piza: arhitektūras mantojums un slavenais tornis

Piza starp Toskānas mākslas pilsētām ieņem nozīmīgu vietu. Laika gaitā Piza uzkrāja mākslas darbus, visvairāk viduslaikos. Ekonomisko un politisko virsotni sasniedza 12.–13.gs. Šajā laikā aktīvi notika tirznieciba ar tālajam zemēm, kā rezultātā pilsēta kļuva bagāta ar glezniecības, skulptūras un arhitektūras šedevriem. Starp tiem izciliem pieminekļiem ir Katedrāles laukums – apbrīnojams monumentāls komplekss, izdzīvojis cauri gadsimtiem līdz mūsdienām nemainīdama izskatu ar savu populāro torni – mākslas un statiskā līdzsvara brīnumu. Bez tam pilsēta piesaista ar saviem laukumiem, kuros iestādīti daudzi koki, ar elegantajām ieliņām gar upi Arno un arhitektūras pieminekļiem Sv. Marija bella Spina baznīcu un Kavalieru laukumu.

Pēc dažu vēsturnieku viedokļa Pizu nodibināja grupa grieķu kolonistu 7.g.s beigās, bet citi uzskata, ka to nodibināja Līgīrieši un vēlāk Etrusku ciltis tās kolonizēja. Jebkurā gadījumā Piza no sākuma bija romas sabiedrotā, bet pēc tam tās kolonija, nosaukta par Julia Obseguens. Oktaviānas impērijas laikā (1.gs.m.ē.) bija paplašināts Portus Pisanus, no kuras palikuši fragmenti. Ar šo ostu saistīta pilsētas attīstība un vēsture. Jau no seniem laikiem jūrniecība bija Pizas ekonomikas balstakmens. Nākošajos gadsimtos Piza nostiprināja savu floti un attīstīja tirzniecisko darbību. Tā kļustot par vienu no vispēcīgāko jūras valsti vidusjūras krastā. 11.gs. Piza iekaroja Sardīnijas daļu, uz kuru atstāja politiskekonomisko un māksliniecisko iepaidu. Visu šo notikumu rezultātā, sajaucoties dažādiem stiliem un kultūrām veidojas savdabīgs vidusjūras valstu arhitektūras stils. Viens no tādiem piemēriem ir Bazilika San pjēro a Grado (11.gs.), kas atrodas Pizas apkārtē. 11.gs. vidū un 12.gs. sākumā tika celts Doms (Katedrāle) – spilgti izteiktā Romāna stilā, kur ir jūtama arābu ietekme. Piedalīšanās pirmajā krusta gājienā deva Pizai ievērojamu uzplaukumu, kas balstījās uz tirzniecību ar austrumiem. 11.gs. biegās Pizas ietekme pastiprinās uz Sardīniju un Korsiku. Tas bija laiks, kad ievērojami attīstījās Pizas māksla. 12.gs. biegās sākās pazīstamās Kampanilas jeb Pizas torņa celtniecība. Šajā laikās radās jauns Gotiskais stils, kas izgāja cauri visai Itālijai. 15.gs. tika nodibināta universitāte, kas vēl šodien ir mācības centrs.

Tas ir domu laukums: monumentāls komplekss – viens no pazīstamākiem itāļu arhitektūrā – Katedrāle (Doms), Pizas tornis (Kampanila), Babtistērija. Tā celtniecība ilga 3.gs. dažādu arhitektu vadībā. Laukuma ārējais izskats nav mainījies un mūsdienās tas ir apskatāms visā savā krāšņumā.