Platons Dzīres Erots

Pirmais no visiem dieviem mums radīts ir Erots. Erots ir vecākais no dieviem un būdams pats vecākais, viņš mums devis skaistākās veltes. Mīlētājam uzticamu un krietnu draugu, bet iemīļotajam tādu pašu mīlētāju. Mīla mums liek kaunēties no nekrietnā un dedzīgāk tiekties pret krietnā. Ja kāda valsts, pilsonis tā nedara, nekas skaists un dižens netiks panākts. Mīlētājiem drosmi dod Erots. Mīlētājs ir Erota iedvesmots, Erota pārņemts.

Erots ir vecākais no dieviem, ir visvairāk godājams un pats varenākais. Visiem, kas ticas pēc cildenā, augstā un labā, viņš dod svētlaimi, gan dzīvniekiem vēl esot, gan pēc nāves.

Eroti ir vairāki, jo Afrodīte nav iedomājamas bez Erota. Un tās ir divas: Debesu Afrodīte un vulgārā jeb vienkāršā Afrodīte. Tātad arī Eroti, kas viņas pavada ir tādi paši. Ir skaists, ko dara skaisti un pareizi, ir neglīts, ko dara neglīti. Tāpat tas ir ar Erotu. Vulgārais Erots mīl miesas, nevis dvēseles dēļ. Kā viņiem gadās, tā viņi arī dara – dažreiz labi, dažreiz pavisam pretēji.

Kā dievi, tā cilvēki tātad mīlētājam dod pilnīgu brīvību. Šajā valstī atzīst mīlu un labvēlību pret mīlētāju par kaut ko izcili skaistu. Ja kaut ko dara skaisti, tas ir skaists, ja kaut ko dara zemiski, tas ir zemisks. Nekrietni un zemiski izdabāt nekrietnam, cildeni – cildenam. Arī jaunietim ir skaisti kalpot tam, kas dara viņu gudrāku.

Erots nav tikai tieksme mīlēt un iegūt skaistus jaunekļus, tas ir vērsts arī pret daudz ko citu, tas ir visos dzīvniekos, visos stādos, visā dabā. Tas ir liels un apbrīnojam, tas ietver visu – kā cilvēcīgo, tā dievišķo. Veselam ķermenim ir viens Erots, slimajam – cits. Ārstniecībā viss atkarīgs no Erota. Un katrs, kas mazliet padomājis par mūziku, teiks, ka tur ir tāpat. Mūzikas māksla tātad ir zināšana par skaņu un ritmu tieksmi uz saskaņu, uz vienotību, uz Erotu. Zinātni par zvaigžņu kustību un gadalaiku miju sauc par astronomiju; tā ir zinātne par Erotu.

Katra nekrietnība un bezdievība rodas, ja nepilda debesu Erota gribu, ja viņu negodā un vienmēr neparāda viņam pienācīgo cieņu, bet godā un cienī otru Erotu. Bet Erots, kas cilvēkus un dievus mudina uz labo, uz taisnīgo, kas māca ievērot mērenību, ir varenāks, viņš dara mūs laimīgus, viņš rada draudzību ne tikai starp mums, bet arī starp mums un dieviem, kas par mums daudz varenāki.

Viņš, pats varenākais dievs, kas par visu vairāk mīl cilvēkus.