Platons un Sokrats : skolnieks un skolotājs

Platons (427 347 pr.Kr.)un Sokrats (470 399 pr.Kr.) ir divi rietumnieciskās domāšanas pamatpīlāri. Dažreiz ir grūti atšķirt, kuras domas pieder Platonam, kuras Sokratam, jo zināšanas par Sokratu lielā mērā izriet tikai no Platona dialogiem.

Grieķu filozofijas pirmos domātājus vienā vārdā sauc par „pirmsokratiķiem” ( ievērojamākie: Taless, Pitagors, Hērakleits, Empedokls, Anaksagors u.c.). Visspazīstamākā no visām to idejām ir atomisms, saskaņā ar kuru pasaule sastāv no mazām nedalāmām daļiņām.

Pirmais lielais grieķu domātājs bija Platons (Aristokls), kurš savos dialogos stāsta par filozofu Sokratu, kurš mācījis Atēnu ielās un laukumos, prātodams par cilvēka esamības problēmām. Sokrats bija pirmais īstais filozofs, bet pats viņš neko nerakstīja, tādēļ par viņa mācību var uzzināt tikai no citu darbiem (Platons aprakstīja tā sarunas un apgalvojumus, taču Ksenofonts dzīvi un likteni). Sokrata metode bija dialogs, ar kura palīdzību viņš mācīja citiem, cik mazi viņi patiesībā zina. Pats sevi viņš salīdzināja ar dunduru, kurš lidinās apkārt un dur.

Jēdzienu analīze bija viena no Sokrata mācības galvenajām domām, viņa kritiskā filozofijas metode ir vadījusi filozofēšanu gadu tūkstošiem.

Platons bija Sokrata skolnieks, saskaņā ar Platona ontoloģisko mācību ir 2 pasaules līmeņi (vienā ir lietu mūžīgās idejas, otrā empīriskas lietas).