Polimēri: ķīmiskās struktūras un ražošanas procesi

Definīcija: Reakcijas, kuru rezultātā savstarpēji savienojas daudzas vienas un tās pašas vielas molekulas, izveidojot lielmolekulāras vielas, sauc par polimerizācijas reakcijām.

Polimerizācijas reakcijas ir raksturīgas daudzām organiskajām vielām, kuru molekulās i divkāršā vai trīskāršā saite.

Šādu reakciju rezultātā rodas lielmolekulāras vielas, kuras sauc par polimēriem. Polimēru molekulas sauc par makromolekulām. Vielas, kuru molekulas polimerizējas, sauc par monomēriem. Monomēra molekulu skaitu, kuras savstarpēji savienojušās polimerizācijas procesā, sauc par polimerizācijas pakāpi. Un apzīmē ar n.

Atomu grupas, kas makromolekulā daudzkārt atkārtojas, sauc par elementārposmiem.

Polimerizācijas pakāpe visām dotā polimēra makromolekulām nav vienāda. Tā, pemēram, polimerizējoties etilēnam, var veidoties makromolekulas, kurām n ir no 300 līdz 100 000. Tapēc norādītā polimēru molekulmasa patiesībā ir to vidējā molekulmasa.

Polietilēns un polipropilēns ir atsevišķi polimēru veidi. Oglekļa atomi tajos sakārtoti garās virknēs, tapēc tie pieder pie lineāriem polimēriem. Tomēr jāņem vērā, ka lineāriem polimēriem faktiski ir oglekļa atomu zigzagveida virkne. Parasti to molekulas ir stipri izliektas dažādos virzienos, dažkārt pat satītas kamolos.

Propilēna polimerizācijas procesā va izveidoties polimēra makromolekulas ar divu veidu struktūrām stereoneregulāra struktūra un stereo regulāra struktūra.

Parasti polimerizācijas procesā metilradikāļi izveidojas haotiski gan vienā, gan otrā makromolekulas plaknes pusē. Izmantojot īpašus apstākļus var panākt, ka metilradikāļi izvietojas stingri noteiktā secībā makromolekulas vienā pusē un abās pusēs stingri regulāri.

Polietilēns Aparātu detaļu ražošanai; drenāžas, ūdensvada un citu cauruļu izgatavošanai, dažādu plēvju ražošanai.

Polivinilhlorīds Mākslīgās ādas, lietusmēteļu, dažādu sadzīves priekšmetu, kā arī elektroizolācijas materiālu ražošanai.