Politikas socioloģija un sabiedriskās institūcijas

noskaidrot atsevišķo elementu vietu un lomu sabiedrībā kā sociālajā sistēmā.

Tapāt, kā socioloģijā nepastāv viennozīmīgs uzskats par to, kas ir sabiedrība vispār, nepastāv viennozīmīgs uzskats par to, kas ir sabiedrība kā sociālā sistēma. Tā, piemēram, sabiedrība kā sociālā sistēma var tikt apskatīta, kā vienota sabiedrības ekonomiskās, sociālās, politiskās, garīgās dzīves sfēru sistēma; vai arī kā sociālo normu un vērtību sistēma utt..

Nobeigumā gribētu pateikt, ka dažādi sociologs, atkarībā no savas zinātniski pētnieciskas orientācijas, uzsver atšķirīgus sabiedrības kā sociālās sistēmas aspektus.2. Sabiedrības sociālās struktūras elementi

Lai aizsargāt indivīda tiesības un brīvību, lai neizveidotos despotiskais, diktatoriskais režīms, mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā pastāv varas dalīšana starp likumdevējvaru, izpildvaru, tiesu varu. Varas dalīšanas nepieciešamību jau XVII XVIII gadsimtā ir pamatojis franču filozofs Monteskjē. Viņš uzskatīja, ka katrs, kam pieder vara, tiecas to izlietot ļaunprātīgi; viņš iet tik tālu, kamēr sastopas ar ierobežojumiem. Tādēļ nepieciešamas vairākas varas, lai varētu kontrolēt cilvēku tiekšanos varu izmantot ļaunprātīgi.

Tagad tuvāk apskatīsim katru no trim varas institūcijām:

Izpildvaras institūts – valdība (prezidents un ministru kabinets). Izpildvara tiek nostatīta pretī likumdošanas (saeimas) un tiesu varai. Latvijā izpildvara pieder valsts prezidentam un ministru kabinetam ar premjerministru priekšgalā. Valdības uzdevums ir gādāt, lai saeimas pieņemtie likumi reāli darbotos.

Tiesu vara (tiesa). Tiesa ir valsts orgāns, kas valsts vārdā spriež tiesu, izskatot civillietas un krimināllietas. Tiesu varas darbības sfēra ir tiesiskās kārtības nodrošināšana. Par likumu ievērošanu un izpildi ir atbildīgas visas publiskās varas institūcijas , taču tiesa ieņem īpašu vietu tiesiskās kārtības nodrošināšanā, tās soda sankcijas ir daudz stingrākas un bargākas, kas sabiedrības locekļiem liek daudz piesardzīgāk izturēties pret lietām, kas ar tiesu varu saistītas.

Varas dalīšanas principam ir šādas pozitīvas iezīmes: tiek nodrošināta elementāra kārtība valstī un novērsta haosa veidošanās; katra varas institūcija orientējas uz noteiktu problēmu risināšanu; no iepriekšminētās iezīmes izriet, ka dažādiem strīdus jautājumiem tiek atrasts pareizākais un optimālākais risinājums.5. Politikas socioloģijas: valsts būtība un raksturojums

Valsts ir vieno no vissenākajām cilvēku organizēšanās formām. Ar jēdzienu valsts parasti tiek apzīmēt noteiktas teritorijas pārvaldīšanas organizācijas veids. Mūsdienās raksturīgas valsts pazīmes ir:

Valsts ir saistīta ar noteiktu teritoriju, kura tā realizē savu varu. Valsts teritorija ir viens no galvenajiem elementiem, kas pieder katrai suverenai valstij ka starptautiski tiesību subjektam. Valsts teritoriju no citu valsts teritorijas atdala robeža, kas var būt iezīmēta gan tieši, gan nosacīti. Tas nozīme, ka valstij ir sauszemes, gaisa un ūdens teritorija.

Valsti raksturo publiska vara, ko realizē valsts aparāts (varas un pārvaldes institūcijas, tiesa un spēka struktūras).

Valsts griba, kas ir obligāta visiem valsts iedzīvotājiem, tā ir ietverta likumos un normatīvos aktos.