Portrets V dinastijas laikā

Runājot par senās Ēģiptes mākslu nevar strikti nodalīt 5. dinastiju no pārējā Senās valsts perioda. Literatūrā atrodami vairāki datējumi 5.dinatijas laikam (2465.-2323.g.p.m.ē. ; 2565.-2420.g.p.m.ē. ; 2494.-2345.g.p.m.ē. ).

Tas apgrūtina zināmo mākslas objektu piedēvēšanu konkrētajai dinastijai. Tāpēc jāraksturo Senās valsts periods kopumā, tālāk īpašu uzmanību pievēršot portretiem, kuri aptuveni pieskaitāmi šiem periodiem.

Portretiskās skulptūras rašanos senās Ēģiptes mākslā noteica mirušo kults. Senie ēģiptieši bija pārliecināti, ka mirušā ķermenis jāsaglabā, lai dvēsele, kas dzīvo mūžīgi, varētu tajā atgriezties. Tādēļ mirušie tika mumificēti. Taču šādi saglabāts ķermenis varēja iet zudumā, tādēļ tika pasūtīti mirušo portreti no akmens, kas saglabātos mūžīgi. Lai būtu iespējama mūžīga pēcnāves dzīve, bija nepieciešams ļoti precīzi attēlot mirušā portretiskās iezīmes. Tādējādi tēlnieks kļuva par mūžīgās dzīves nodrošinātāju (ēģiptiešu valodā viens no vārda tēlnieks sinonīmiem nozīmēja "He-who-keeps-alive" ).

Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, 5.dinastija ir diezgan plaši pazīstama. Visu faraonu eksistenci apstiprina arheoloģiskie atradumi. Ir daudz rakstisku liecību par šo periodu senās Ēģiptes vēsturē, kad tika ieviesti vairāki jauninājumi un izmaiņas ēģiptiešu sabiedrībā un pasaules uztverē. Pirmkārt, virsotni sasniedza saules kulta augošā ietekme. Faraons tika dēvēts par dieva dēlu - epitets "zR", kas nozīmē "Son of Re" atrodams septiņos no 5.diastijas valdnieku vārdiem. Gandrīz visi 5.dinastijas faraoni būvēja tempļus saules dievam, divi no tiem ir atrasti, par pārējo eksistenci liecina tikai zināmie nosaukumi . Pie tempļiem atradās obeliski, kas simbolizēja saules starus. Taču ar faraona Djedkre valdīšanas laiku, šādu tempļu būvniecību pārtrauc. Otrs jauninājums tika ieviests tikai dinastijas beigu periodā, faraona Unas valdīšanas laikā. Viņa piramīdā pirmo reizi atrasti t.s. piramīdu teksti - reliģiski teksti, kas klāj piramīdas telpu sienas. Iespējams, ka šo tekstu parādīšanos var saistīt ar saule tempļu izzušanu. Šajā laikā tika mainīta arī valsts pārvalde. Tā kā faraons nevarēja vienpersoniski kontrolēt valsti, tad notika valsts administrācijas reformas, ieviešot efektīvu birokrātiju. Dalītā pārvalde veicināja rakstvedību, tādēļ saglabājušās daudz rakstiskas liecības par valsts saimniecisko dzīvi. Pie pārmaiņām arhitektūrā minami ne tikai saules tempļi, bet arī piramīdu kompleksu standartizācija. Arī šis būves, to izmēri, telpu novietojums u.c. tika pakļauti kanoniem.

Kā jau minēju, tēlniecības darbi tika veidoti mirušā dvēseles mūžīgas eksistences nodrošināšanai. Tie tika novietoti kapenēs. Telpu sienas rotāja ciļņi un gleznojumi. Tajos tika attēlota mirušā varenība un pārākums (šādas kapenes veidoja sevišķi augstas kārtas cilvēkiem, pirmkārt, protams, faraoniem).

Līdzās galvenajai figūrai atrodamas daudz sīkas kalpotāju figūriņas, lai arī pēc nāves nodrošinātu faraona vajadzības. Sākotnēji līdzās faraonam tika apbedīti viņa kalpotāji un vergi. Vēlāk šī tradīcija mainās, iespējams tāpēc, ka tas...