Portugāle: ģeogrāfija, kultūra un vēsture

Portugāle atrodas Eiropas Rietumu daļā, Pireneju pussala rietumos, Atlantijas okeāna krastā. Sauszemes robeža ir ar Spāniju. Portugālei pieder arī Madeiras un Azoru salas Atlantijas okeānā. Valsts lielāko daļu veido līdzenumi – Ribatežu, Alentežu, ko šķērso klinšainas Pireneju kalnu grēdas. Lielākā upe – Težu.

Portugāles galvaspilsēta ir Lisabona. Valsts iekārta ir parlamentāra republika. Portugāles platība ir 92 345 kvadrātkilometri un iedzīvotāju skaits – 10 355 800. Dzimstība un mirstība ir aptuveni līdzvērtīgas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Portugāles iedzīvotāju skaits ir visai neliels. Valoda ir portugāļu, pārsvarā visi ir katoļi, pēc rases – dienvidnieki. Valsts visblīvāk (106, 5 cilv./km2) ir apdzīvota piekrastes rajonos, lielākās pilsētas Lisabona un Portu. Dzīves līmenis Portugālē ir augsts.

Portugāle atrodas subtropu klimatiskajā zonā, mūžzaļo un cietlapju mežu un krūmāju dabas zonā. Ziemeļdaļa saņem vairāk nokrišņu, tāpēc pat ļoti karstās vasarās tur viss zaļo. Valsts centrālā daļa ir sausāka, bet sausuma ir pietiekami, lai nevajadzētu ierīkot mākslīgo apūdeņošanu. Dienvidu daļā klimats ir sausāks un vasaras ļoti karstas. Valdošos vējus ietekmē Kanāriju un Ziemeļatlantijas straumes. Vidējā gaisa temperatūra ir no 10 – 20 grādiem. Nokrišņu daudzums no 500 – 1000 mm gadā.

Dabas resursi Portugālē ir diezgan auglīgi. Ražīgākās augsnes ir Doru upes ieleja un valsts centrālā daļa. Kalnos iegūst vara rūdas un akmeņogles, bet rūpniecība šajā valstī ir attīstīta viduvēji.