Cēsu 2 vidusskola
Referāts
Statistikā
Cēsu 2 vidusskolas
10.a klases skolnieces
Kates Anohinas
Cēsis1998
Satura rādītājs
1.
2.Ievads 2.lpp
3.Privatizācijas ietekme uz tautsaimniecību3.lpp
4.Valsts īpašuma un zemesgabalu privatizācija5.lpp
5.Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija8.lpp
6.Dzīvojamo māju privatizācija9.lpp
7.Īpašuma tiesību atjaunošana 11.lpp
8.Nobeigums 12.lpp
9.Izmantotā literatūra 13.lpp
Aplūkojot patreizējās norises gan pasulē, gan Baltijā, jo īpaši Latvijā, mēs arvien vairāk apzināmies ražošanas, tirdzniecības un starptautisko sakaru nepieciešamību, lai to nodrošinātu Latvija ir uzsākusi savu tirgu pārkārtot atbilstoši tai tirgus sistēmai, kas jau vairākus gadu desmitus ir pierādījusi savu funkcionēšanas spēju-tirgus ekonomika. Tādēļ liela nozīme ir iesāktajai, vēl nepabeigtajai un aktuālajai privatizācijas programmai. Par cik vēl joprojām ir aktuāla arī privatizācijas serifikātu realizācija, autors šajā darbā piedāvā patreizējā privatizācijas stāvokļa analīzi. Vēl joprojām ir vairāki valsts objekti, kuri privatizācijas gaitā gaida savus saimniekus, kas intensīvāk varētu veicināt to attīstību. Līdz ar īpašnieku iegūšanu, uzņēmumos ir gaidāms ražošanas un apgrozījuma pieaugums, kas tāpat veicinās arī Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Privatizācija zināmā mērā norāda uz to, cik sabiedrība ir maksātspējīga, kāds ir tās naudas resursu fonds. Tā tiek ietekmēta ar banku aizdevumu procentu likmēm, kā arī ar investoru ieinteresētību (uzņēmumu privatizācija).
Tākā privatizācijas sertifikātu darbības termiņš strauji tuvojas beigām, tad vēl jo aktuālāka šķiet to ieguldīšana. Tādēļ daudziem sabiedrības locekļiem būtu aktīvi jāseko privatizācijas procesa norisēm uz privatizācijas objektu akcijām, kas piedalās Latvijas vērtspapīru tirgū.
Šī darba mērķis ir iepazīties ar Latvijas Republikā veiktajiem privatizācijas darījumiem un izskatīt privatizācijas procesa gaitu reālos faktos, aplūkot kādi resursu daudzumi ir novirzīti uz uzņēmumu privatizāciju, to parādu nomaksāšanu, kā arī kādi naudas līdzekļu daudzumi ir tikuši novirzīti dzīvojamo platību privatizēšanā. Laika posms, kas šajā darbā tiks apskatīts, ir robežas no 1993.-1997.gada II pusei.
Īpašuma tiesību reformēšana Latvijā tika uzsākta 1991.gada II pusē, realizējot LR AP 1991.gada 20.marta lēmumu “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem”. Atbilstīgi tam valsts īpašuma objekti, kas netiek bez maksas nodoti pašvaldību valdījuma un likumā noteiktajā kārtībā denacionalizēti, tiek privatizēti. Laika periodā no 1991.gada jūnija līdz 1994.gada jūlijam valsts īpašumā esošo uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizāciju veica nozaru ministrijas, atbilstoši lauksaimniecības un zvejnieku kolhozu, pašvaldību tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu, zemes lauku apvidos, agroservisa, piena, gaļas pārstrādes uzņēmumu, maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas likumiem. Ņemot vērā uzņēmumu valdības un nozaru ministriju priekšlikumus, Latvijas valdība kartu gadu sastādīja un apstiprināja privatizējamo un neprivatizējamo valsts uzņēmumu un to atsevišķu strukturvienību sarakstus. Līdz 1993.gada beigām privatizējamo valsts uzņēmumu sarakstā tika iekļauti 712 uzņēmumi un to daļas, bet neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā - 558, taču līdz 1994.gada jūnijam privatizācija bija pabeigta tikai 131 rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības u.c. nozaru uzņēmumā jeb 19% no prvatizēšananai paredzētajiem uzņēmumiem (698). 1993.gada beigās 68,6% no rūpniecības kopprodukcijas ražoja valsts organizāciju īpašumā esošie uzņēmumi (sk.1.tabulu).
1.tabula
Īpašuma formu īpatsvars rūpniecības produkcijas ražošanā
(procentos no kopapjoma)
1993199419951996
Valsts īpašums65.049.241.932.4
Pašvaldību īpašums3.64.04.84.3
Privātais sektors17.826.931.242.4
Jauktais īpašums ar valsts kapitāla daļu13.419.822.120.9
Tā kā likumi, kas noteica privatizācijas procesu lauksaimniecības nozarē, tika pieņemti jau 1991.-1992. Gadā, privātā sektora īpatsvars lauksaimniecības produkcijas ražošanā ir salīdzinoši augstāks nekā rūpniecībā (sk.2.tabulu).
2.tabula
Īpašuma formu īpatsvars rūpniecības produkcijas ražošanā
(procentos no kopapjoma)
1990199119921993199419951996
Valsts saimniecības un statūtsabiedrības72664835272424
Zveijnieku saimniecības, piemājas un personīgās palīgsaimniecības28345265737676
1994.gadā tika pabeigta piena pārstrādes uzņēmumu privatizācija, 1996.gadā - maizes un gaļas ražošanas, bet 1997.gadā -labības glabāšanas un pārstrādes uzēņemumu privatizācija. Lauksaimniecības nozarē turpina darboties 116 statūtsabiedrības, kas izveidojušās uz bijušo kolhozu un sovhozu bāzes.
Privatizācijas politikas maiņu noteica Latvijas valdības deklarācija 1994.gada septembrī. Jaunā privatizācijas politika paredzēja aktivizēt privatizācijas procesus visā tautsaimniecībā, lai iespējami ātrāk radītu labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai un veicinātu investīciju piesaisti ekonomikas attīstībai. Valstī sāka realizēt centralizētu, visaptverošu, uz tirgus pamatiem balstītu privatizāciju, pakāpeniski iesaistot privatizācijas procesā privatizācijas sertifikātu īpašniekus. 1994.gadā tika dibināta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, kas nodrošina privatizācijas procesu, investīciju piesaisti, akciju publisko piedāvājumu, uzņēmumu valsts budžeta parādu kapitalizāciju un zemes gabalu zem valsts īpašuma objektiem privatizāciju. Privatizācijas procesa un privatizācijas normatīvo aktu sakārtošana ir nodrošinājusi to, ka privātsektors 1996.gada beigās deva 59% no iekšzemes kopprodukta un nodarbināja 64% strādājošo (sk.1.grafiku)
1.grafiks
Vairāk nekā 95% valsts uzņēmumu ar MK lēmumu ir nodoti privatizācijai, tai nav nodoti pagaidām daži specializētie uzņēmumi (valsts a/s “Lidosta Rīga”, a/s “Latvijas dzelzceļš”, a/s “Latvijas pasts” un Rīgas brīvosta) un kūltūras iestādes, pavisam privatizācijai nodoti 848 dažādi valsts īpašuma objekti no tiem 35 - ar vairāk nekā 500 strādājošajiem (sk.3.tabulu).
3.tabula
Valsts īpašuma objektu privatizācija 1994.-1997.gadā*
1994199519961997
Privatizācijai nodoto objektu skaits238453829848
Apstiprināto privatizācijas objektu skaits39397711978
Pārdoto objektu skais15247516760
Kopējā objektu pārdošanas cena, Ls milj.1.534.837.2151.3
Garantētās investīcijas, Ls milj.1.118.237.836.9
Pārņemamās saistības, Ls milj.0.314.736.5146.6
Pirkumu līgumos garantēto darba vietu skaits297138701410319853
*LPA dati
Privatizācijas aģentūra 1997.gadā ir saglabājusi iepriekšējo tempu - t.i. 1 objekta pirkuma līgums dienā; 1997.gada 10 mēnešos - 244 valsts īpašuma līgumi, 20 valsts kapitāla daļu līgumi, 3 nekstamā īpašuma līgumi. Pilnībā pabeigta 9 valsts uzņēmumu likvidācija denacionalizācijas jomā aģentūras darbība aktivizējusies - izskatītas 146 lietas, t.i. vairāk kā iepriekšējos 3 gados kopā. Kopējā cena 1997.gada 10 mēnešos bija 151.3 milj.Ls, no kuriem 44% maksājumu veica Ls, bet 55.6% - privatizācijas sertifikātos.
Līdz 1997.gada 6.novembrim privatizacijas publiskā piedāvājuma programmā par sertifikātiem ir piedāvātas 62 uzņēmumu akcijas. Par publiskā piedāvājuma pārdotajām akcijām līdz 1997.gada 1.novembrim ieskaitīti 9.7. milj.privatizācijas sertifikātu.
Privatizācijas aģentura plāno privatizācijas publiskajā programmā vēl iekļauti apmēram 19 tādu valsts īpašuma objektu akcijas, kuru kopējais pamatkapitāls ir aptuveni 320 milj.latu.
Privatizācijas publiskā piedāvājuma programma devusi ievērojamu ieguldījumu kapitāla tirgus attīstībā Latvijā. Rīgas fondu biržā tiek kotētas privatizācijas procesā emitētās akcijas.
Privatizācijas aģentūra paredz uzsākt nelielas akciju daļas pārdošanu starptautiskajā vērtspapīru tirgū, izmantojot globālo depozitāro sertifikātu programmu. Pirmā sabiedrība Latvijā, kuras akcijas kotēšana uzsākta ārzemēs, ir Latvijas Unibanka. Globālo depozitāro sertifikātu ietvaros paredzēts realizēt 4.8 milj. Unibankas akciju. Īstenojot ieceri vaiekt minēto vērtspapīru apgrozību Londonas biržā, tiks celts Unibankas prestižs un veicināts privatizācijas process Latvijā.
Latvijas naudas ieviešanas procesā (1992.-1993.gads), kā arī banku krīzes (1994.-1995.gads) dēļ gandrīz visiem privatizācijas procesā esošajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām bija uzkrājies aptuveni ¼ miljarda Ls liels kopējais parāds valsts un sociālajam budžetam. Lai atvieglotu privatizēto un privatizējamo valsts rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu grūto finansiālo stāvokli un nodrošinātu parādu ieskaitīšanu budžetiem, 1996.gadā Latvijas valdība nolēma sākt valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu pamatparāda kapitalizāciju. Pirmā gada pieredze, diemžēl, liecina, ka ievērojams skaits parādu kapitalizācijas subjektu neatbilst minētajiem nosacījumiem, līdz ar to šis process attīstās navienmērīgi (sk.4.tabulu)
4.tabula
Valsts nodokļu parādu kapitalizācija Privatizācijas aģentūrā ceturkšņa griezumā
(tūkst.Ls)
19961997Kopā uz 1997.gada 15.novembri
IVIIIIII
LPA apstiprināto parādu kapitaliz. Noteikumu skaits425151060
Kopējā summa211778266249926528453
tai skaitā
pamatparāds
125044573243360214031
Kapitalizējamais pamatparāda palielinājums2391518133718545567
Dzēšamā kavējuma/soda nauda6281851166938098855
Kapitalizācijas procedūra paredz nodokļu maksājmu pamatparāda summas aizstāšanu ar statūtsabiedrības kapitāla daļām tādā pašā vērtībā, palielinot pamatkapitālu. Ja statūtsabiedrības dalībnieki vai pati statūtsabiedrība likumā un tās statūtos noteikatjos gadījumos neizmanto pirmpirkuma tiesības, šīs kapitāla daļas tiek pārdotas atklātā izsolē vai Rīgas fondu biržā. Par akcijām (kapitāla daļām), kas ir ekvivalents pamatparādam, jāmaksā Ls, par nodokļu parāda palielinājuma daļu - sertifikātos. Privatizācijas aģentūra iegūtos naudas līdzekļus ieskaita FM un (vai) Labklājības ministrijas norādītajos budžeta kontos proporcionāli kapitalizētajiem nodokļu maksājumu pamatparādiem (sk.4.1.tab.)
1997.gadā Latvijā tika uzsākta zemesgabalu, uz kuriem atrodas valsts īpašuma objekti, privatizācija. Privatizācijas aģentūrā līdz 1997.gada 1.novembrim bija reģistrēti 413 priekšlikumi par zemes gabalu privatizāciju no personām, kuras privatizējušas ēkas. MK ir akceptējis 129 zemes gabalu nodošanu privatizācijai. Noslēgti 15 pirkuma līgumi kopsummā par 2 420 634 Ls, tai skaitā ar kompensācijas sertifikātiem apmaksājamā daļa – 67 086,2 Ls
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” normu prasībām Ekonomikas ministrija no 1994.gada 3.marta līdz 1997.gada 1.novembrim ir izskatījusi 500 pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas projektus. 1997.gada pirmajos 3 ceturkšoņos Ekonomikas ministrijā ir izskatīts par 30 projektiem vairāk nekā visā 1996.gadā. Ņemot vērā privatizācijas procesa attīstības tendences, paredzams, ka 1997.gadā kopā varētu tikt iesniegti līdz 200 privatizācijas projekti.
Visos 1997.gadā iesniegtajos projektos ir piemērota viena privatizācijas metode-pārdošana. Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, darbības laikā 1995.gadā ir lietota arī ieguldīšanas metode, taču tikai vienā privatizācijas projektā. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā lietotie privatizācijas paņēmieni ir norādīti sk. 5.tabulā.
Pārsvarā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju piesakās tikai viens pretendents – privatizējamā objekta nomnieks vai zemes īpašnieks, kas izmanto likumā “Par valsts un pšvaldību īpašuma objektu privatizāciju”paredzētās pirmpirkuma tiesības.
5.tabula
Pašvaldību īpašuma privatizācijas paņēmienu piemērošana
Privatizācijas paņēmieni199519961997(I-IX)
Pārdošana uz nomaksu7578106
Kapitāla daļu pārdošana231
Pārdošana izsolē ar pretendentu atlasi566
Pārdošana atklātā izsolē121114
Pārdošana ar tūlītēju samaksu233129
Pārdošana piedāvājumu konkursā131
Noma ar izpirkumu014
Pārveidojot statūtsabiedrībā002
1997.gada 11.jūnijā tika izdarīti groījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kuri noteica: valsts daudzdzīvoļu mājās esošo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Ir izdarīti grozījumi MK noteikumos, lai novērstu pretrunas starp likuma un noteikumu normām, kā arī uzlabotu un veicinātu dzīvojamo māju privatizācijas procesu.
Valstī līdz 1997.gada 1.oktobrim dzīvojamo māju privatiācijas grafikus ir apstiprinajusi 501 dzīvojamo māju privatizācijas komisija, t.i. 88.7% no visām komisijām. Dzīvojamo māju sagatavošanu privatizācijai līdz 1997.gada 1.oktobrim uzsākušas 447 pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, t.i. 79% no visām komisijām.
6.tabula
RādītājiKopējais iesk. Sertifikātu sakitsKopējais transformētais valsts īpašums (Ls)
Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijai4 785 549133 995 372
Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz valsts dzīvojamās mājas privatizācijai256 3667 178 248
Dzīvojamo māju privatizācija 562 34115 745 548
Neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai5 358150 024
KOPĀ5 609 614157 069 192
Valstī kopā privatizācijas gaitā sagatavotas privatizācijai 1 629 dzīvojamās mājas un 80 801 dzīvoklis, tai skaitā 50 303 dzīvokļi privatizēti līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (2 460 dzīvokļi privatizēti valsts dzīvojamās mājās).
Līdz 1997.gada 1.novembrim privatizācijai ir piedāvāti 17.6% no kopējā dzīvokļu saita. Dzīvojamo māju privatizācija 1997.gadā ir notikusi paredzētajā apjomā, un līdz gada beigām tiks piedāvāti privatizācijai ne mazāk kā 20% no kopējā valsts un pašvaldību dzīvokļu skaita. (sk.zīm.2)
Privatizācijas komisiju uzdevums ir līdz 1998.gada beigām piedāvāt privatizācijai ne mazāk kā 40% no kopējā valsts un pašvaldību dzīvokļu skaita.
Latvijā tuvojas nobeigumam īpašumu tiesību atjaunošana (denacionalizācija) uz uzņēmumiem un citiem objektiem likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” noteiktajā kārtībā. Ekonomikas ministrija kopš 1993.gda ir pieņēmusi 140 lēmumus par īpašuma tiesību atjaunošanu. 231 gadījumā ir pieņemts lēmums atteikt atjaunot īpašuma tiesības, jo uzņēmuma sastāvā nav nekustamā īpašuma un šādos gadījumos likums neparedz iespēju atjaunot īpašuma tiesības. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes informācijas, līdz 1997.gada 1.oktobrim valstī pieņemti lēmumi par īpašuma tiesību atjaunošanu vai atzīšanu 1 040 lietās ,t.i. 74% gadījumu. Pilnīgi īpašuma tiesību atjaunošanas process pabeigts 30 institūcijās un pašvaldībās. Šis process tuvojas noslēgumam. Pašvaldībām un ekonomikas ministrijai vēl jāpieņem lēmumi par 364 pieteikumiem.
1993.199419951996
Objektu sk., par kuriem pieņemts lēmums atdot reālu objektu5776113133
Objektu sk., par kuriem pieņemts lēmums atdot reālu objektu, trūkstošo vērtību izmaksājot sertifikātos.443541
Objektu sk., par kuriem pieņemts lēmums izmaksāt kompensāciju privatizācijas sertfikātos 1646103
Kompensāciju (sertifikātos) summa Ls51323655781133151055645211
Apsakatot šos datus, kas liecina par norisēm privatizācijas procesā, jāsecina, ka tas turpina savu gaitu iekļaujoties paredzētajos tā izpildes termiņos. Salīdzinot datus, var redzēt, ka tā apjomi ar karu gadu manāmi pieaug, tas nozīmē, ka tas attīstās.
Tika prognozēts, ka Valsts īpašuma privatizācijas fonda 1997.gada gada ieņēmuma plānas tiks izpildīts, taču fonda līdzekļu programma varētu palikt neizpildīta, ja Privatizācijas aģentūra paredzētās iemaksas privatizācijas fondā veic tikai 1997.gada II pusē. Tādēļ turpinot šo procesu vajadzētu pārskatīt šo iemaksu pārdali pa periodiem. Valsts budžeta projektā 1998.gadam ir paredzēti Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izdevumi lielākā apjomā.
Lai sekmētu valsts dzīvojamo māju privatizācijas prcesu, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija piesaista uzņēmējsabiedrības un slēdz līgumus ar citām valsts institūcijām. Sakarā ar to, ka attīstās vispārējā dzīvojamo māju privatizācija, ir vērojams privatizācijas tempa samazinājums dzīvokļu nodošanā privatizācijai līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Neizīrēto pašvaldības dzīvokļu pārdošana atklātās izsolēs par privatizācijas sertifikātiem šobrīd kļuvusi problemātiska daudziem dzīvokļu pircējiem. Saskaņā ar LR likumu “Par valsts un pašvaldību māju privatizāciju”publiskām izsolēm tiek piedāvāti neizīrēti dzīvokļi mājās, kurās ir uzsākta visas mājas privatizācija, kas, protams, kavē dzīvokļu privatizācijas procesu.
Lai palielinātu īrnieku interesi privatizēt dzīvokļus, Ekonomikas ministrijai un Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijas speciālistiem aktīvi jāstrādā pie namu apsaimniekošanas problēmu kompleksa, jāizveido valdības darba grupa, iesaistot visas atbildīgās institūcijas. Būtu jāpapildina likms par dzīvokļu īpašumu un jābeidz likumprojekta izstrāde par namu apsaimniekošanas sabiedrībām.
Aplūkojot šos datus, jāsecina, ka privatizācijas normatīvo aktu un privatizācijas procesa organizatoriskās infrastruktūras sakārtošana ir nodrošinājusi to, ka privātsektors 1996.gada beigās deva 59% no iekšzemes kopprodukta un nodrabināja 64% strādājošo.
Apsekojot procesu, ir sagaidāms, ka valsts uzņēmumu privatizācija kopumā tiks pabeigta līdz 1998.gada II pusei.
•Centrāla valsts statistikas komiteja - Latvijas tutsaimniecības gada grāmata// 1997.-92.-103.lpp
•Stenleiks Dţ.F. Ekonomikas pamati. - R:1997, Zvaigzne ABC.-256 lpp.
•Pavuka O. Aizstāvot sīkos akcionārus//Bizness&Baltija.-Nr.37.-1997.-7.lpp.
•Sedlenieks Valsts objektu privatizācija//Dienas Bizness.-Nr.98.-1997.-12.,13.lpp.
•Šepeļa T. Dzīvokļu privatizācija//Bizness&Baltija.-Nr. 38.-1997.-7.lpp.
•Ozoliņš A. Vai privatizācijas sertifikāti tiks izmantoti//Diena –Nr.42.-1998.-2.lpp.
•Rībele M. šogad privatizācijai nodoto māju skaits palielināšoties// Dienas bizness –Nr.100-1998.-8.lpp.
