Problemātiska āda

Pat jaunām sievietēm diezgan reti ir normāla āda. Vecākiem cilvēkiem normāla, veselīga āda mēdz būt tad, ja arī veselība ir laba. Nereti tas ir atkarīgs no iedzimtības vai organisma uzbūves īpatnībām. Normāla āda ir maiga, elastīga, svaiga, gluda, tā nav ne taukaina, ne arī sausa pēc skata un pēc taustes. Tai nav paplašinātu poru, melnu vai baltu piņņu, apsārtušu plankumu vai pūtīšu. Normāla āda labi panes parastos kosmētiskos līdzekļus, to var mazgāt ar ūdeni un ziepēm, jo pēc tam nav nepatīkamas, velkošas sajūtas. To nekairina ne vējš, ne karstums, ne aukstums. Tāpēc sievietes ar normālu ādu domā, ka viņām sejas kopšana, pat viselementārākā, nav nepieciešama. Nereti viņas vēlāk ir spiestas nožēlot savu pašpārliecinātību.

Sievietes, kurām ir normāla seja, bieži aizmirst, ka ar gadiem mazinās ādas taukošanās. Ja ikdienas kopšana neuztur ādas iekšējos resursus, tad izskats pamazām pasliktinās; pazeminās arī spēja pretoties krāsām temperatūras maiņām, kas savukārt negatīvi iespaido ādas tauku izdalīšanos. Jau tā reti sastopamais normālais ādas tips saglabājas labi ja līdz 35 45 gadiem. Ādu var ilgāk saglabāt veselīgu un elastīgu, atbilstoši un sistemātiski kopjot.

Strādājot kosmētiskajā kabinetā, esmu secinājusi, ka sausa āda ir sastopama diezgan bieži ne tikai blondīnēm un vidēja vecuma sievietēm, bet arī jaunām, 17 19 gadus vecām meitenēm.

Jaunām sievietēm sejas sausums pirmajā acu uzmetienā it kā nav uzkrītošs: āda skaista, diezgan elastīga, nelobās. Taču tā nespīd, bet šo īpatnību parasti jau uzskata par ādas sausumu, vēlāk arī par vecuma pazīmi. Viegls sausums jūtams ar tausti, to bez grūtībām var noteikt speciālisti. Tāda āda, ja netiek pareizi kopta, ātri mainās: virspusējās sīkās grumbiņas padziļinās, ar laiku mazinās ādas turgors un elastība, sākas vītums. Pēc tam āda iekaist, rodas sarkani plankumi, sākas lobīšanās, vispirms dažās vietās, pēc tam pa visu seju utt.

Ādas sausums rodas tāpēc, ka tā mazāk taukojas. Tauku dziedzeru iedalījumi padara ādu elastīgu, pasargā no izžūšanas, ārējiem kairinājumiem un infekcijas, jo ādas virsējai dabiskajai ziedei, ko grūti aizstāt ar kaut ko līdzvērtīgu, ir skāba reakcija, kas neļauj attīstīties kaitīgiem mikrobiem. Tie ir dzīvotspējīgi sārmainā vidē, kāda gandrīz vienmēr piemīt sausai ādai. Ādas taukainības mazināšanās mēdz būt iedzimta un iegūta. Tauku dziedzeru darbību pazemina dažādas slimības, piemēram, endokrīno dziedzeru funkcijas traucējumi vai arī (tas gadās diezgan bieži) nepiemēroti kosmētiskie līdzekļi (losjoni ar spirta piedevu, 70% odekolons u.c.). Taču parasti āda kļūst sausa, to nepareizi kopjot – pārlieku attaukojot. Viena no tādām kaitīgām procedūrām, kas mūsu klimatiskajos apstākļos spēj sabojāt pat veselīgu un normālu ādu, ir bieža mazgāšana cietā aukstā ūdenī ar ziepēm (īsi pirms iziešanas ārā no rītiem, īpaši ziemā). Tikpat kaitīgi ir katru dienu mazgāt acis ar ūdeni un ziepēm, lai ātrāk notīrītu skropstu tušu un grimu no plakstiem.