Profesionālā noziedzība

piemēram, politiskais un ekonomiskais stāvoklis , amatpersonu korumpētība u.c. faktori. Apskatot noziedzību kā aktuālu problēmu, rodas jautājums: kāpēc netiek atklāti visi vai gandrīz visi izdarītie noziegumi valstī? Kāpēc paliek nesodīts tik liels personu skaits, kuras vajadzētu saukt pie kriminālatbildības par izdarītajām noziedzīgajām darbībām? Vai tā ir policijas vaina, vai arī neizdarība; vai līdzekļu trūkums, kas padara šo jautājumu par aktuālu un diskutējamu? Manuprāt, atbilde uz šiem jautājumiem varētu būt sekojoša: valstī pastāv dažādu veidu noziedznieku grupas, kuru veikto noziegumu atklāšanas process ir komplicētāks un prasa ilgāku laiku , nekā tas ir novērojams “parasto” noziegumu atklāšanas procesā, jo daudzi noziegumu veidi tiek veikti profesionāli. Arī tautas parunā ir teikts: “zaglis tiek sodīts ne jau tāpēc, ka viņš zog, bet gan tāpēc, ka neprot zagt”. Tā kā kriminālās sfēras profesionalizācija Latvijā mūsdienās ir ļoti aktuāla tēma, tad savā darbā šo problēmu apskatīšu nedaudz plašāk.

1. Profesionālās noziedzības jēdziena pamatā ir vārds “profesija”, ar kuru tiek saprasts darbības veids, kas prasa zināmu personas sagatavotību un ir personai nepieciešamo iztikas līdzekļu avots. Pamatojoties uz šo definīciju, no jēdziena “profesija” var izcelt 3 pamatelementus:

Savukārt jēdzienam “profesionālā noziedzība” piemīt specifiskas īpašības, jo kriminālais profesionālisms ir “noziedzīgās darbības veids, kas subjektam ir izdzīvošanai nepieciešamo materiālo līdzekļu avots, kas prasa no subjekta zināmas iemaņas un zināšanas gala mērķa sasniegšanai un pamatnoteikums ir noziedznieka kontakts ar pretsabiedrisku vidi” .Tādējādi, pamatojoties uz iepriekšminēto definīciju, kriminālajam profesionālismam var izcelt 4 galvenos pamatelementus:

1) pastāvīgs speciālās noziedzīgās nodarbošanās veids jeb specializācija sistemātiska vienveidīgu noziegumu veikšana, lai apmierinātu personas vajadzības. Tādējādi personai izstrādājas ieradums veikt konkrēta veida noziedzīgas darbības, kas ar laiku kļūst par subjekta uzvedības normu.

Kaut arī persona apzinās, ka viņa var tikt saukta pie kriminālatbildības par izdarītajiem noziegumiem, tomēr personas noziedzīgā darbība norāda uz personas pārliecību, ka noziedzīgā darbība ir jāturpina.

2) noteiktas zināšanas un iemaņas persona nevar vienkārši izvēlēties profesiju, lai kļūtu par speciālistu, bet ir nepieciešamas arī noteikta veida zināšanas un iemaņas, kā arī zināma sagatavotības pakāpe, kura ļauj personai veikt to vai citu darbu. Šis princips attiecas arī uz kriminālo profesionālismu, jo daudzos noziegumos bez “teorētiskajām” zināšanām ir nepieciešamas arī “praktiskās” iemaņas, jo tieši no tām ir atkarīgs, vai noziedznieks gūs sev materiālu labumu, vai arī tiks notverts un saukts pie kriminālatbildības.

3) veiktie noziegumi ir ienākuma avots noziedzīgās darbības rezultātā subjekts gūst ienākumus naudas vai materiālu vērtību veidā. Šie ienākumi var dot gan pilnīgu indivīda materiālo vajadzību apmierinājumu, gan arī papildus ienākumus jau esošajiem, likumīgā ceļā nopelnītiem līdzekļiem.

4) subjekta saistība ar antisociālu vidi katram indivīdam ir nepieciešamība pēc kontakta ar sabiedrību, ar kuru viņam ir kopīgas intereses un orientācijas. Nav izņēmums arī noziedznieks, tikai viņam apkārtējā vide ir specifiska, jo cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu, ir “atsacījies no vispār pieņemtām, sabiedrībā noteiktām normām un iegūst jaunus uzvedības modeļus, kas ir raksturīgi noteiktai antisabiedriskai grupai (mikrovidei)” . Šajā vidē noziedznieks nejūtas atstumts, jūtas kā “savējais”, gūst jaunu informāciju, pieredzi un, zināmā mērā, cenšas gūt arī aizsardzību.