Programmēšana reālā laika sistēmās

Šis raksts ir organizēts sekojoši. Nākamā nodaļā mēs gūsim nelielu pārskatu par programmēšanas modeli MARS un apskatīsim sekojošus arhitektūras piedāvātos pakalpojumus: pulksteņa sinhronizācija, kļudu noteikšana, kļudu apstrāde un redundances vadība. Otrā nodaļā būs aprakstīti projektēšanas pasākumi kuri kļūst par pamatu nākamās sistēmas savlaicībai un uzticībai. Trešā nodaļā galvenā uzmanība tiks veltīta programmēšanas modelim no lietišķā programmētāja viedokļa. Un beigās parunāsim par programmēšanas vidi un izstrādātās sistēmas testēšanu.

Lietišķam programmētājam nav jārūpējas par kļūdu apstrādi komponenšu līmenī. Ir tikai viena darbība priekš kļūdas apstrādes komponenšu līmenī un tas notiek bez programmētāja iejaukšanās: komponetne tiek neatliekami aizvērta ciet lai pārtraukt kļūdas tālāku izplatīšanos.

Projektēšanas agrākās fāzēs projektētājs nosaka operāciju režīmus un iespejamās režīmu maiņas. Lidmašīnā piemēram izdala dažādas sistēmas aktivitātes pacelšanās, lidojuma un nolaišanās fāzēs. Katrs režīms tā pat kā režīma maiņa, sastāv no vairākiem reālā laikā sadarbīgiem processiem.[3] Ir tikai viena svarīga starpība starp režīmiem un režīmu maiņām. Režīmi tiek realizēti kā periodiski atkārtojama uzdevumu kopa, bet režīma maiņu realizē uzdevuma kopa, kas tiek izpildīta tikai vienu reizi. Lai palīdzēt reāla laika sistēmu projektētājam tikt galā ar sarežģītību laicīgo paremetru noteikšanā ir izstrādāta objekt bazēta projektēšanas metodoloģija.

Bez iepriekš aprakstītiem atribūtiem katra tranzakcija sastāv no funkcionālo darbību neformāla apraksta, un ieejas un iezejas datiem. Dati tiek modelēti ar, tā sauktiem, datu pantiem. Datu panti pārstāv ieejas un izejas datus, kā arī datus kas atspoguļo sistēmas iekšējo stāvokli ( aprēķinu starprezultātus kā arī vēstures informāciju).

Projektēšanas laikā tranzakcijas tiek sadalītas apakštranzakcijās. Mēs varētu iztēloties attiecības starp apakštranzakciju ieejām/izejām kā aciklisku virzītu grafu, kur virsotnes apzīmētu apakštranzakcijas un loki atspogoļotu sagaidāmas atkarības vai saites starp apakštranzakciju ieejām un izejām. Šis grafs tiek saukts par precendences ( sekošanas) grafu, jo atspoguļo apakš tranzakciju sekošanas atkarību. Sadalīšanas procesu varētu interpritēt kā secīgu virsotņu izvēršanu (paplašināšanu) jaunos apakšgrafos. Sadalīšanas procesa beigās katra atsevišķa grafa virsotne apzīmēs vienu tai atbilstošu MARS uzdevumu.

PERIODS < = MINT OR PERIODS < = MART MT

Atsevišķi no laicīgo parametu noteikšanas projektēšanas metodoloģija arī atbalsta BPB definēšanu un aprakstīšanu. Vienlaicīgi ar tranzakciju sadalīšanu apakštranzakcijās var būt izveidoti nepieciešamie BPB. Ir iespejaama manuāla uzdevumu sadalīšana starp BPB, tas ir kad projektētājs pats var sadalīt uzdevumus starp atbilstošām komponentēm, vai atstāt lai off line plānotājs to izpilda automātiski.

Plānotāja ieeja sastāv no tranzakcijām (aprakstītām ar to sekošanu grafā ) un to izvietojumu BPB. Attēls 2.2. ilustrē vienkārša precendenta ( sekošanas) grafa piemēru. Uzdevumi tiek apzīmēti kā virsotnes, bēt loki rāda to secību. Taisnstūri apkārt uzdevumiem apzīmē BPB kuros uzdevumi tiek apvienoti.