Progresīvās pilsoniskās sabiedrības veidošanās Latvijā; pamatelementi, izpausmes formas, tendences un sabiedrības drošības garantijas
Pasules Kara nozīme nacionālo ideju attīstībā.
Cīņas beigušās jāsāk strādāt.
OkupĀcija.
Vērtējums.
Izmantotās literatūras saraksts.
Ja sākam apskatīt latviešu sabiedrības attīstību gadu gaitā, tad laikam jāsāk ar 19gs. vidu, kad sāka mosties nacionālā pašapziņa.
Tālāk es izvērtēšu 1 Pasaules kara nozīmi nacionālo ideju attīstībā, tālāk sekos 1918 g. 18 novembrī notikušā priekšnoteikumi. Vēl tālāk spilgts demonstrējums latviešu patriotismam brīvības cīņas; tad sekos savas valsts veidošana un sabiedrības līdzdalība tajā procesā.
Pēc tam apskatīšu drūmāko laiku Latvijas valsts vēsturē okupāciju no Krievijas puses. Tūkstošiem latviešu tika izvesti no savas valsts uz Krievijas austrumiem. Vienīgā iespēja kā saglabāt nacionālo identitāti un pārdzīvot baigo gadu bija saglabāt savu nacionālo kultūru un pašapziņu.
Tāpēc arī kultūras darbinieki bija tie, kuri astoņdesmito gadu vidū pacēla jautājumu par neatkarīgu Latvijas valsti.
1991 gads atkal brīvi ! Ko darīt tālāk? Mums stāv priekšā grūts un smags darbs, jo mums jācīnās starp diviem dzirnakmeņiem, kas grib mūs samalt un izmantot savās politiskajās spēlītēs.
Tikai īsti progresīva un sabiedriski politiski nobriedusi sabiedrība spēs veikt šo grūto darbu: iestāties ES un NATO kā arī saglabāt nacionālo identitāti.
Latvijas teritorijā situācija vēsturisko apstākļu dēļ pilnīgi atšķīrās no situācijas pārējās Krievijas guberņās.
Kā pirmais, kurš uzdrīkstējās iestāties par labu latviešiem bija G. Merķelis savā darbā “Latvieši”, kur tika parādīti latviešu tautas sliktie dzīves apstākļi, kā arī dzimtbūšanas kavējošā loma attīstībā.
Zemnieku nemieriem pastiprinoties, valdība lika izstrādāt agrāro likumu. Ar šo zemnieki ieguva tiesības uz mantu: kustamu, nekustamu.
“Pakāpeniski uzlabojoties zemnieku saimnieciskajam stāvoklim, izmainoties sadzīves apstākļiem un izglītībai, cēlās viņu pašapziņa “
Zemnieki, sūtot savus bērnus skolās, apzinājās, ka tā ir vienīgā iespēja kā mainīt kaut ko nākotnē. Līdz ar to cēlās arī visas tautas pašapziņa. Diemžēl, spējīgākie jaunieši, kuri ieguva izglītību pārvācojās.
Aleksandra Pirmā laikā Tērbatā tika nodibināta pirmā augstskola Baltijā. Tajā mācijās arī daudzi latvieši Kr. Valdemārs,J. Alunāns un Kr. Barons u.c. Viņi tad arī bija tie, kas sāka atmodas kustību, tiesa ārpus Latvijas. Viņi pulcējās latviešu vakaros, publicēja rakstus latviešu avīzēs, kalendāros un gadagrāmatās. Tos lasīja daudzās zemnieku sētās, tāpēc arī zemnieku izglītības līmenis varēja sasniegt to līmeni, kāds tas bija tajā laikā.
Visradikālākais no šiem izdevumiem bija laikraksts “Pēterburgas Avīzes”; tāpēc šos cilvēkus, kas aktīvi darbojās pie šo izdevumu izdošanas, vācieši nosauca par “jaunlatviešiem”.
“Kr. Valdemārs un viņa domubiedri ar lepnumu pieņēma šo vārdu. Jaunlatvieši nebija organizācija, bet latviešu inteliģences kustības apzīmējums “.
Jaunlatviešiem neizdevās īstenot visas pārmaiņas, kuras bija iecerētas, jo sākās pārkrievošana. Taču tomēr kaut ko viņi paspēja:
