Prozas teksta analīze Regīna Ezera "Māte"

Mātes un dēla attiecības un to sarežģījums brīdī, kad māte nesaprot, ka viņas dēls ir pieaudzis.

Cik daudz mātes drīkst regulēt sava dēla dzīvi? Māte cenšas regulēt sava dēla dzīvi, uztraucas par lietām, kas ir nebūtiskas. Māte nepieņem, ka dēls vairs nav mazs. Pārlieku liela pieķeršanās dēlam raksturojama ar to, ka viņu pameta vīrs un dēlu nācās audzināt vienai.

Tēlotā vide ir koncerta zāle, kurā māte sēž pirmajā rindā, lai noklausītos dēla priekšnesumu. Vēstījums veidots kā tēlojums, atsedzot mātes domas, jūtas un dažādus apstākļus. Vēstījumu veido mātes pieredzētais un pārdzīvotais mūža garumā (vīra aiziešana, dēla audzināšana, nepabeigtā mūziķes karjera).

Autore darbu rakstījusi 3.personā, taču atklājot mātes personīgās domas un izjūtas. Redzami arī iekšējie monologi, no kuriem var secināt par to, kā mainās mātes izjūtas, klausoties dēla atskaņoto skaņdarbu. Māte vēro dēlu un uztraucas par to, ka „tam nekad nav bijis bērnības” un „vai dēlam nespiež jaunās, melni lakotās kurpes”.

Sajūtu gleznas tiek tēlotas, lai lasītājs iztēlotos tēloto vidi un situāciju. Redzes glezna „redzēja, cik bāls ir viņas dēls”, dzirdes glezna „viņas dēls spēlēja Paganīni”.