Psiholoģijas eksamenam

 zinātnes, kuru pētījumu priekšmets ir subjektīvā pasaulejeb cilvēku iekšējā dzīve humanitārajām.

Psihiloģijas zināšanas, t.i., zināšanas par cilvēka iekšējās pasaules likumsakarībām un īpatnībām, ir humanitāras.Šodien psiholoģija ir zinātne par psihes attīstības likumsakarībā un funkcionēšanu.

Mūstdienu psiholoģijā nav vienota viedokļa par tās priekšmetu, bet psiholoģijas konkrētājā izpratnē pastāv 4 pamatvirzieni:

 virziens radās ASV un saucas „biheiviorisms” par psiholoģijas pētīšanas priekšmetu tas atzīst veselibu.

 virziens radies Austrijā un saucas „ dziļumpsiholiģija” ( psihoanalīze vai freidisms)

Psihes augstākā attīstība spakāpe ir apziņa.Tā piemīt tikai cilvēkam.Cilvēces apziņa ir noteikta struktūra, kurā nosacīti var izdalīt vairākas appakšstruktūras:

 Otrā apziņas apakšstrukturu – veido cilvēka spēja izzināt apkārtējo pasauli.

 Trešā apziņas apakšstruktura izpaužas kā tā saucamā apsteidzošās atspoguļošanas iespējas, t.i., cilvēka spēja izvirzīt mērķi un paredzēt tās sasniegšana siespējas.Pauž ļoti būtiski apziņas attīstības līmeni.

 Ceturtā apziņas apakšstruktura – cilvēka „ jūtu pasaule”. Tiaki cilvēks var subjektīvi vērtēt apkārtējāš pasaules priekšmetus un parādibas.

 sensitivitāte – ir ārejo iedarbību minimālais spēks, ka snepieciešams, lai cilvēkam rastos psihiskās atbildes reakcija.

 reaktivitāte – cilvēku reakciju ievirzes pakāpe uz viņa iekšējo pasauli, spēks, ar kuru viņš var iedarboties uz savu psihi.

 plastikums – rigiditāte nosaka, cik viegli , ātri un elestīgi cilvēks pielāgojas mainīgām ārējām iedarbībām vai otrādi, cik nepielāgoti un inerti ir viņa paradumi, uzvedība, uzskati un spriedumi.

 zemākās jūtās – saistītas ar priekšmetiem, kuri apmierina cilvēka dabiskās vajadzības( ēdiens, ūdens, siltums u.t.t.)Tās signalizē par cilvēka fizisko stāvokli – veselību vai slimību, kādu dabisku vajadzību apmierināšanu vai nepeiciešamību.

 Augstākas jūtas cilveka garīgās dzīves dažādu pušu sabiedriska vērtēšanas sistēma. Tās rodas, ka cilvēks vērtē parādības, kas attiecināmas uz sabiedrības dzīves dažādām pusēm:

o morālās jūtas – tās ir pienākkumi, atbildības, draudzības, mīlestības u.t.t.

o intelektuālās jūtas – rodas cilvēka izziņas darbībā, patstāvīgi to pavada un piešķir tai zināmu emocionālu nokrāsu.Pārdzīvot apmierinājuma vai neapmierinājuma izjūtu.

o praktiskās – pati cilvēka darbība, darbības procesu cilvēks var pārdzīvot, strādājot fizisku darbu, rotaļājoties, mācoties u.t.t., tapēc darbība var būt noturīgas emocionālas attieksmes pamats.

o estētiskās jūtas – avots ir mākslas darbi, kāari citu cilvēku darbības produkti.

 afekts – brāzmains un relatīvi īslaicīgs emocionāls piedzīvojums.Šis stāvoklis izpaužas ārēji manāmas fizioloģisku procesu ( cilv. bālē, sarkst, raud) un kustību reakciju izmaiņas.

 stress – ir jūtu pārdzīvojuma forma, kas ietver samērā plašu cilvēka emocionālo stāvokļa loku, ko izsauc daudzi kairinātāji – stresori, kā arī briesmas, aizvainojums, informatīvā slodze u.c.