Psiholoģijas virzieni

Šis virziens radies ASV kā dzīvnieku uzvedības novērošanas rezultāts (angl. Behaviour uzvedība). Šī virziena pamatlicēji bija Dž. Vatsons (1878 1958), E.L. Torndaiks (1874 1949) u.c.

Vatsons uzskatīja, ka uzvedības veidus (organisma reakcijas) tieši ietekmē konkrēti stimuli organisma apkārējā vidē un ka psihologa uzdevums ir konstatēt secīgas, likumībām pakļautas un iepriekš paredzamas attiecības starp stimulu atbildes reakciju.

Īpaši spēcīgi Vatsonu iespaidoja slavenā krievu fiziologa Ivana Pvlova (1849 1936) pētījumi. Vatsons Pavlova atklājumus uzskatīja par apstiprinājumu tam, ka izturēšanos nosaka vispārējas likumsakarības, un uzskatīja, ka ikvienu, pat vissarežģītāko izturēšanos iespējams reducēt uz vienkāršām vienībām, tas ir, uz iemācītām jeb nosacījuma refleksa veidā izstrādātām stimula atbildes reakcijas vienībām.

Pats izcilākais biheiviorists, jādomā , ir B.Skiners (1904 1990). Tomēr Skiners izturēšanos uzskatīja ne tik daudz par atbildes reakciju uz noteiktu stimulu, bet drīzāk gan uzsvēra ,ka izturēšanās ir organisma spontāna reakcija ar nolūku ietekmēt apkārtējo vidi. Pēc tam spontānas reakcijas atbilstoši sekām(atalgojumiem un sodiem) konkrētajā kontekstā vai nu pastiprinās, vai novājinās. Tas ir pastiprinājuma princips iespējams, pats būtiskākais princips, uz kura balstās ikviena mācīšanās.

Humānistiskā psiholoģija lielā mērā orientēta uz eksistenciālismu. Tomēr pēdējos 20 gados humānistiskā psiholoģija ir piedzīvojusi zināmu transformāciju. Modernā humānistiskā psiholoģija tiek dēvēta par transpersonālo psiholoģiju vai transcendentālo psiholoģiju.

Humānistiskās psiholoģijas pamatlicējs ir Abrahams Maslovs (1908 1970). Otrs autors ir Karls Rodžerss (1902 1987). K.Rodžers pazīstams galvenokārt ar ideju par „es” koncepciju – personības pamatu, un, uz personību centrēto psihoterapiju. Lielu vērību pievērš cilvēka pašvērtējumam un uzskata, ka cilvēks var īstenot savus mērķus, ja viņam ir pozitīva attieksme pret sevi, augsts pašcieņas līmenis un pašapziņa. Rodžers Izveido uz klientu orientētu psihoterapiju („the client centered psychoterapy”), izmanto refleksīvo klausīšanos. Refleksiju sadala vairākos līmeņos, pirmais – vienkāršs pārstāsts, otrais līmenis jūtu atspoguļojums, trešais, augstākais līmenis klienta domas turpināšana. Rodžers viens no pirmajiem sāk strādāt ar grupām, izveidoja t.s. T groups (training groups) .

A.Maslovs savu priekšstatu par personības vajadzību struktūru apraksta 1954.gadā izdotajā darbā „Motivācija un personība”. Uzskata, ka pats galvenais cilvēkā ir viņa svarīgākās vajadzības, pēc kā cilvēks tiecas. Maslovs par personības vajadzībām, to struktūru runā kā par vajadzību hierarhiju. Vajadzības ir sakārtotas piecos līmeņos (parasti attēlo kā piramīdu). Pirmais līmenis – fizioloģiskās vajadzības, otrais līmenis – vajadzība pēc drošības, trešais līmenis vajadzība pēc piederības un mīlestības, ceturtais līmenis vajadzība pēc pašcieņas, piektais līmenis vajadzība pēc pašīstenošanās. Personības, kurām ir vajadzība pēc pašīstenošanās bija galvenais Maslova interešu objekts un viņš apzīmē tās kā self actualizating persons. Analizējis ap 300 personībām. Min 10 galvenās šo personu pazīmes: 1 augsti attīstīta realitātes sajūta; 2. objektīvs sevis un citu vērtējums; 3 spēja koncentrēties uz problēmām, kas atrodas ārpus šaura personisku interešu loka; 4 spontanitāte; 5 autonomija, patstāvība, neatkarība; 6 spēja nodibināt ciešas attiecības ar citiem; 7 kreativitāte; 8 laba humora izjūta; 9 ētikas izjūta; 10 spēja ieraudzīt jaunā gaismā parastas lietas; 11 piederības izjūta visai cilvēcei.