Psiholoģijas zinātnes galvenie virzieni

Psiholoģijas priekšmeta izpratnes atšķirību būtība bija tā , ka Asv uzskatīja, ka psiholoģijai ir jāpēta cilvēka vai dzīvnieka uzvedība. Apziņu pēc viņu domām nevajag pētīt . vācijā atkal pētī tikai apziņu, bez saiknes ar ārējo pasauli .

Krievu zinātnieki atkal mēģināja pētīt gan apziņu, gan uzvedību.

Austrijā atkal uzskatīja, ka psiholoģija nevar būt neviens no šiem posmiem. Šī virziena pārstāvji par pētīšanas priwekšmetu atzina bezapziņu.

Mūsdienu psiholoģijā nav vienota viedokļa par tās priekšmetu, bet psiholoģijas konkrētajā izpratnē pastāv cētri virzieni.

Šis virziens radās ASV kā dzūivnieku novērošanas rezultāts ( angļu val, behavior nozīmē uzvedība). Šī virziena pamatlicējs bija dž. Votsons ( 1878 – 1958 ). E. L. Torndaiks ( 1874 – 1949) u.c.

Biheiviorisms neatzīst psihi, apziņu kā psiholoģijas pētīšanas priekšmetu tas uzskata uzvedību.

Biheiviorisma virziena rašanos lilā mērā krievu zinātnieka I. Pavlova atziņas par nosacījuma refleksiem .

Mūsdienu amerikānu psiholoģijas zinātnē nozīmīgu vietu ieņem neobiheiviorisma teorijas . Piemēram, K. Halla ( 1884 – 1952) teorija,

D Millera, J. Galantera, K Pribrama subjektībvais biheiviorisms u. c. Šīs teorijas starp stimulu un reakciju iekļauj informācijas pārstrādes starpposmu, tāpēc formula ir šāda

Subjektīvais biheiviorisms apgalvo , ka starp S un R atrodas iepriekšējā stimula plāns (P) un tēls (T).

Spilgta personība mūsdienu amerikānu psiholoģijā ir B. Skiners, kas izstrādāja operantā biheiviorisma teoriju . Tās formula ir :

Operantā biheiviorisma pamatideja ir pozitīvās nozīmes apstiprināšana, izvēloties otro reakciju . Citiem vārdiem sakot , cilvēks citādi reaģēs uz stimulu gadījumā , jā iepriekš tas viņam ir izsaucis pozitīvas vai negatīvas emocijas. Var atzīmēt, ka šo metodi atklāja pazīstamais krievu dresētājs V. Durovs ( 1863 – 1934 ).

Ievērojamu vietu biheiviorisma psiholoģijā ieņem personības “ īpašību teorija “. Šī virziena pamatlicējs ir Lielbritānijas zinātnieki H. Aizenks un R. Ketels . Starp stimulu un reakciju darbojas personību īpašību individuālais kopums. Formula ir šāda.

Vēl viens svrīgs virziens, kas atšķiras no klasiskā biheiviorisma, ir kognitīvais biheiviorisms . Kognitīvā biheiviorisma formula ir šāda .

Kognitīvā biheiviorisma pamatuzdevums ir stuimulu un reakcijas lomu izpēte izziņas procesā.

Kognetīvo biheiviorismu izveidoja vācu – amerikānu psihologs K. Levins .

Izcilākie kognetīvo biheiviorismu pārstāvji ir U. Naisers, R. Atkinsons, D. Normans.

Mūsdienu amerikānu kognetīvo biheiviorismu pastāv dažādi apakšvirzieni, Šajā gadījumā starp S un R var būt IQ personības integratīvā intelekta koeficents. Šo koeficentu izstrādāja un pamatoja vācu – amerikāņu psihologs V. Šterns .

Tās saturs atspoguļo visu psihisko izzinošo procesu uzmanības , atmiņas, iztēles vienoto darbību . te spēkā var būt formula :

Par mūsdienīgāko apakšvirzienu kognetīvajā biheiviorismā ir pasludinātas teorijas , kas attiecas uz kreativitātes pētijumim. Kreativitāte ietver cilvēka intelektuālās darbības sistemātisko sākotni, kas izpaužas intyelektuālo un dzīves pieredzes uzdevumu risināšanā. Sociāli kognetīvā biheiviorisma izstādē piedalās daudzi Amerikas vadošie psihologi, viņu vidū A. Bandura, Dž. Rotērs, Dž. Kelli un citi. Formula ir šāda :