PSRS sabrukums

Pēc otrā pasaules kara Austrumeiropā pastāvēja viena milzīga savienība -PSRS. Arī Latvijā vairāk nekā 50 gadus valdīja komunisti. Tomēr 80-to un 90-to gadu mijā sāka izpausties komunisma krīze un PSRS sabruka. Uzskatu, ka PSRS sabrukums ir likumsakarība, jo:

Lai gan PSRS bija spēcīga lielvalsts un tai bija liela militāra un politiska ietekme, tomēr PSRS pastāvēja lielas iekšējās problēmas- saimnieciskā attīstība bija apstājusies, darba produktivitāte kritusies, un lēmējvara izrādījās pārlieku koncentrēta. Lauksaimniecības programmas cieta sakāvi, uzplauka korupcija, un vecākās paaudzes vadītās komunistiskās idejas nepiesaistīja jaunos.

1987.gadāBaltijas republikās- Igaunijā Latvijā un Lietuvā- sākās spēcīga nacionālā kustība, kas pieprasīja PSRS un Vācijas 1939. gada neuzbrukšanas līguma papildprotokolu atzīt par nelikumīgu. PSRS nosodīja papildprotokolu, bet neuzskatīja Baltijas valstu pievienošanu PSRS par nelikumīgu. Pamazām šī nacionālā kustība kļuva aizvien radikālāka un izvirzīja prasību atdalīties no PSRS.

Nacionālā kustība sākās arī PSRS lielākajā republika- Krievijas federācijā. Daudzi krievi uzskatīja, ka, atrodoties PSRS sastāvā, viņi vairāk kā jebkurš cits zaudējuši savu nacionālo identitāti. 1991. gadā par Krievijas prezidentu ievēlētais Boriss Jeļcins, kurš bija izstājies no komunistiskās partijas, asi kritizēja padomju varu un centās panākt Krievijai aizvien neatkarīgāku statusu.