Pubertates vecums

Jaunāko skolu vecumu sauc par bērnības virsotni. Bērns saglabā daudz bērnu kvalitāšu — vieglprātība, naivums, skatiens uz pieaugušo no lejas uz augšu. Bet viņš jau sāk zaudēt bērnu atklātību uzvedībā, viņam rodas cita domāšanas loģika.

Bērnu zināmais pediatrs Benjamins Spoks raksta: «Pēc 6 gadiem bērns turpina dziļi mīlēt savējos vecākus, bet cenšas tā nerādīt. Viņam nepatīk, kad viņu skūpsta, vismaz pie citiem ļaudīm. Bērns auksti attiecas pret citiem ļaudīm, bez tiem, ko viņš skaita «lieliski ļaudis». Viņš negrib, lai viņu mīlēja kā personīgais vai kā «apburošais bērns».Tas iegūst personīgās cieņas jūtas un grib, lai viņu cienīja. Tiecoties atbrīvoties no vecāku atkarības, viņš arvien biežāk vēršas pēc idejām un zināšanām pie pieaugušajiem ļaudīm ārpus ģimenes kurš viņš uztic... Tad, kam mācīja viņa vecāki nav aizmirsts, vēl jo vairāk, labā un ļaunuma to principi iesēdās tik dziļi viņa dvēselē, ka viņš uzskaita tos par savam idejas. Bet viņš dusmojas, kad vecāki atgādina viņam, ka viņam ir jādara, to ko pats zina un grib, lai viņu uzskatīja par apzinātu» Mācībās viņam ir svarīga darbība. Skolā viņš iegūst ne tikai jaunas zināšanas un prasmes, bet arī noteiktu sociālu statusu. Mainās intereses, bērna vērtības, svarstās viņa dzīves iekārta.

Tomēr, jāņem vērā, ka pieaugusī fiziskā izturība, un šā visumā bērniem paliek raksturīgs augsts nogurdināms. Tā darbspēja parasti asi krīt caur 25—30 mācības mīnām un pēc otrās mācības. Bērni ļoti pagurst pagarinātās dienās grupas apmeklēšanas gadījumā, kā arī pie paaugstinātā emocionālā piesātināta mācību un pasākumu.