Putni: dažādība un lidošanas prasmes

Pēc anatomiskās uzbūves putni ir ļoti tuvi saviem tiešajiem priekštečiem - rāpuļiem un faktiski ir tikai rāpuļu progresīvs atzarojums, kas ieguvis pastāvīgu ķermeņa temperatūru un pielāgojies lidošanai.

Putniem, tāpat kā rāpuļiem, nav ādas dziedzeru, ir tikai viens pakauša kaula paugurs, ekstremitātēm ir intertarsālā un interkarpālā locītava, labajā aortas lokā plūst arteriālās asinis, līdzīga uzbūve ir visai urogenitālajai sistēmai un gandrīz līdzīga ir dīgļa attīstība, pie tam alantojam saglabājas sākotnējā vielmaiņas atkritumproduktu rezervuāra un dīgļa elpošanas orgāna funkcija.

* redzes, dzirdes un kustību koordinācijas orgānu, kā arī attiecīgo galvas smadzeņu centru (priekšējo smadzeņu pusložu dibena, vidussmadzeņu un smadzenīšu) progresīva attīstība, tādēļ tiem augstākā nervu darbība ir ļoti attīstīta;

* pastāvīga augsta ķermeņa temperatūra (homotermija), tādēļ organisma aktivitāte ir paaugstināta un putni nav tik atkarīgi no vides, it īpaši no apkārtējās temperatūras; tas panākts ar to, ka izveidojusies četrkameru sirds un asins straumes nesajaucas, atrofējoties venozajam (kreisajam) aortas lokam, kā arī ar spalvu tērpa izveidošanos;

* komplicēta pielāgošanās lidojumam; tādēļ putni var plaši izplatīties un iegūt tālā apkārtnē barību.

* vispārēja pludlīnijas ķermeņa forma un ekstremitāšu vieglums; priekšējo ekstremitāšu pārveidošanās spārnos, pie tam uz krūšukaula izveidojusies šķautne, kā arī pārvietošanās pa sauszemi uz divām kājām un saliktā krustu kaula izveidošanās;

* ļoti viegli kauli, kuru dobumi piepildīti ar gaisu, jo ir attīstīta gaisa maisu sistēma; gaisa maisi atiet no plaušām pa visu ķermeni, un tiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme, elpojot lidojuma laikā;

* zobu reducēšanās, kurus nomaina ragvielas knābis, gala zarnas reducēšanās un muskuļu kuņģa izveidošanās.

Vairākums putnu dzīvo mežā. Vieni visu mūžu pavada lapotnē (zīlītes un zeltgalvīši), otri - uz stumbra (dzeņi un dzilnīši), trešie - uz zemes (medņi, rubeņi un mežirbes). Putnu sadalījums pa meža stāviem likumsakarīgi ir saistīts ar barības iegūšanu. Zīlītes un zeltgalvīši pārtiek no kukaiņiem un kāpuriem, kas dzīvo zem koku mizas, bet medņi, rubeņi un mežirbes - no zālaugiem, mellenēm un brūklenēm. Daudzu sugu putni, piemēram, bezdelīgas un svīres, lielu daļu laika pavada gaisā. To barība ir odi, mušas un citi lidojoši kukaiņi. Dažu sugu putni dzīvo atklātās ainavās - tuksnešos un stepēs. Par retumu kļuvusī lielā sīga jeb drofa dzīvo kaviļas jeb stepju līgas stepēs, salončakos, dažkārt labības laukos; mazā sīga - neapgūto zemju kaviļas stepēs un...