Putnu gripa

Pirmo reizi no putnu gripas cilvēks gāja bojā 1997. gada maijā. Tas notika Honkongā. Upuris bija trīsgadīgs zēns, viņa plaušas sabruka, aknas atteicās darboties, smadzenes pietūka, galu galā apstājās nieru darbība. Toreiz ārsti nespēja identificēt jauno vīrusu. Pēc trim mēnešiem holandiešu zinātnieki atklāja, ka vainojams A tipa gripas vīruss ar ģenētisko formulu H5N1, kas bija konstatēts putniem, bet nekad nebija inficējis cilvēkus. Tajā pašā gadā Honkongā no infekcijas cieta 24 cilvēki, no tiem 6 mirušie.

Otrais gripas vilnis pāršalca Dienvidaustrumāziju 2003. gadā. Simptomi tie paši, taču šoreiz jau 68 mirušie no 200 kopā inficētajiem cilvēkiem. Trešo reizi cilvēki ar putnu gripu cīnījās 2004. gadā Indonēzijā 47 inficētie no tiem 20 mirst. 2005. gadā bīstamā infekcija sasniedza cilvēkus un putnus Āzijā, Āfrikā un Eiropā. Šeit bija 5 mirušie un 13 inficētie, bet visā pasaulē cilvēki sāka uztraukties par tālāku rīcību.

Līdz 2006.gada janvārim ar augsti virulentu vīrusu tipu (HPAJ H5N1) deviņās Dienvidaustrumāzijas valstīs ar trim miljardiem iedzīvotāju ( Kambodžā, Ķīnā, Indonēzijā, Taizemē un Vjetnamā u.c.), jau bija saslimuši ap 150 cilvēku, no tiem aptuveni 80 miruši. Šis vīruss nepāriet no cilvēka uz cilvēku. Cilvēki inficējas nonākot tiešā saskarē ar slimajiem mājputniem, ēdot termiski neapstrādātu putnu gaļu, saskaroties ar aptraipītiem materiāliem, asinīm, fekālijām. Nav pierādījumu, ka cilvēks saslimst, kontaktējoties ar savvaļas putniem.

Iemesls, kāpēc putnu gripa parasti nav bīstama cilvēkiem, meklējams vīrusa molekulārajā uzbūvē. Vīruss iekļūst šūnā, pieķeroties pie sava veida roktura tās apvalkā. Šis rokturis putnu un cilvēku šūnām piestiprināts nedaudz atšķirīgi, tāpēc putnu vīrusi lielākoties nevar pieķerties cilvēka šūnām. Taču viena no ļaunākajām gripas īpašībām ir tās spēja mainīties. Cilvēka gripas vīrusa apvalks spēj pārveidoties tik lielā mērā, ka mūsu imūnsistēma vairs nepazīst iepriekšējās sezonas vīrusu , savukārt putnu gripas vīrusā var veidoties mutācijas, kas tai ļauj pieķerties cilvēka šūnas rokturim.

Zinātnieki secinājuši, ka vīruss apgūst spēju inficēt cilvēku, par starpnieku izmantojot cūkas. Tomēr tagad zinātnieki nākuši klajā, ka tieši H5N1 pats spēj iekļūt cilvēka šūnās bez mutācijām. Daudzi zinātnieki centušies šo gripu sasaistīt ar bīstamo Spānijas gribu.

Līdz šim vienīgais, kas aizturēja gripas izplatīšanos bija tas, ka H5N1 nepāriet no cilvēka uz cilvēku. Neviens nezin, cik nopietna būs nākamā cilvēku gripas pandēmija, taču līdzekļu pret to ir maz, tāpēc pastāv risks piedzīvot globālu katastrofu.

Pagaidām H5N1 tik tiešām vēl nespēj pāriet no cilvēka uz cilvēku un varbūt nekad arī nespēs. Pasaules Veselības organizācija ir pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk gaidāma jauna gripas pandēmija. Jautājums ir tikai, vai mēs būsim tai gatavi.

2006. gada sākumā arī Latvijā tika noteikti dažādi drošības pasākumi. Daļa no tiem tika attiecināta tikai uz kādu konkrētu laika sprīdi, daži ieviesti uz ilgāku laiku. to visu uzdevums ir pasargāt Latviju no putnu gripas pēc iespējas ilgāk un pretējā gadījumā iztikt ar iespējami maz sekām: