R. Blaumaņa stāsta Mūža meitas Lienes un Mālnieka sarunas analīze

Mālnieks izliekas pazemīgs un žēlīgs, runā par sevi kā par vecu, vientuļu cilvēku, kam vajadzīga kopēja. Viņš rada līdzjūtību un drošības sajūtu.

Mālnieks runā par nāvi un savu vecumu, lai radītu līdzjūtību un mazinātu riebumu. Viņš tēlo, ka drīz mirs, lai laulība šķistu īslaicīga un izdevīga.

“Man jau nu arī laiks klāt un būtu gudrāk par zārku domāt nekā par... par e... bet ko tu darīsi!”

Mālnieks liek Lienei domāt, ka jūtas ir muļķīgas un svarīgāks ir prāts. Viņš piesauc “prātīgu lēmumu”, lai salauztu viņas jūtu balsi.

„Viņa nolaida galvu un mocījās atrast īsto atbildi.”

„Tu esi prātīga meita, Lien, tu to nenožēlosi.”

Vārds “nosvēru” šeit nozīmē – rūpīgi izvērtēju, apdomāju, novērtēju.

Ar šiem vārdiem Mālnieks ļoti prasmīgi un veikli panāca, ka Liene kļuva labvēlīga un sāka domāt par precībām ar viņu.

Sirdsbalss, jūtas (arī sirdsapziņas balss), kas brīdina, attur no precībām ar Mālnieku. Nepatika, riebums pret Mālnieku, domas par Andru, apmulsums, kauns

Prāta apsvērumi, aprēķins, kārdinājums, vilinājums uzlabot savu materiālo stāvokli, iemantot vieglu, pārticīgu dzīvi, no kalpones kļūstot par saimnieci.

Argumenti ( par )kas vilina pieņemt Mālnieka bildinājumu

Bagātība un turība – Mālniekam ir liela manta, māja, nauda uz procentiem, dārzi, viss jau iekopts. Liene apbrīno iespēju kļūt par saimnieci, nevis kalponi. “Desmit un divpadsmit tūkstoši! Kas tā bija par milzīgu naudu! Par tik bagātu Mālnieku neviens neturēja.”