R - Eiropas tērps XVII gs
Vīriešu tērps.
Sieviešu tērps.
Skaistumkopšana viduslaikos un renesansē.
R Eiropā neparasti augstu kultūras uzplaukumu veicināja renesanse (XIV XVI gs.) Šajā periodā atdzimst cilvēka personības vērtība. Jaunais estētiskais ideāls izpaudās jaunās apģērbu formās jaunā modē. Galvenais tajā bija veidot plastisku harmonisku tēlu.
Viena no spēcīgākām R Eiropas valstīm XVII gs. bija Francija. Tās kultūra veidojās itāļu renesanses ideālu ietekmē. Uz Franciju tika aicināti no Itālijas Leonardo da Viņči, Benvenuto Čellini u.c. ievērojamākie mākslinieki. Francijā bija greznākās pilis, greznākais galms, un par to rūpējās paši karaļi. Jaunās iezīmes mākslā skāra arī apģērbu. Tas bija spilgts, viegls un gaišs.
Tērpu raksturu ietekmēja trīsdesmit gadu karš, kurā iesaistījās Francijas XVII gs. 1. pusē. Tērpu krāsas bija spilgtas(tumšas, bieži melnas). Nebija stingras atšķirības vīriešu tērpos. Muižnieki vienā un tajā pašā parādēs tērpā ballēs dejoja un gāja karā.
Tas kļuva brīvāks un ērtāks. Paaugstināta vestes vidusdaļa un samērā gari pantaloni. Aristokrāta tērpam svarīgākā daļa bija balts krekls ar mežģīnu manšetēm un platu atlocītu apkakli, apšūtu ar mežģīnēm.
Vienkāršākās tautas un hugenotu kreklus šuva bez mežģīnēm. Virs krekla vilka kamzoli ar stipri paaugstinātu vidusdaļu. Aizmugurējā daļa saīsināta, bet priekšpusē pagarināta. Uz platajām piedurknēm bija dekoratīvi iegriezumi, caur kuriem varēja redzēt krāsainu oderi. Manžetes (aproces) izgreznotas mežģīnēm. Kamzoli aiztaisīja tikai uz krūtīm, zemāk tā malas kriti brīvi.
Šaurie pantaloni sasniedz ikrus un tika aiztaisītas ar pogām vai lentām.
