Radiācijas ietekme

Ekoloģija bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu un vides savstarpējās attiecības. Terminu ekoloģija 1868. gadā ieviesa vācu zinātnieks Ernsts Hekels. Mūsu dienās šī zinātnes nozare ir ļoti aktuāla, jo tā risina ar vides piesārņojumu un vides resursu izmantošanu saistītās problēmas. Vide apstākļu kopums, kuros attīstās dzīvie organismi.

Gaja sengrieķu mitoloģijā bija Zemes dievība. Mūsdienas šo vārdu lieto, lai zemi aplūkotu kā vienotu veselumu, kā dzīvu organismu, kur dzīvības norises veic atsevišķi dzīvie organismi. Zeme ir dzīvības māte, tāpēc cilvēkam ir jāapzinās un jārēķinās ar procesiem, kas uz tās noris, lai neizjauktu ekoloģisko līdzsvaru un neiznīcinātu dabas resursus.

Šajā darbā ir ietverts īss raksturojums par atmosfēras gaisa radioaktivitāti.

Dabīgās radiācijas līmenis dažādās vietās ir atšķirīgas. Piemēram, radiācijas vidējā efektīvā deva no dabīgiem avotiem Eiropas valstīs svārstās starp 1 un 3 milizīvertiem (mSz) gadā. Vietējās atšķirības var būt daudz lielākas. Tomēr maksimālā deva pēc Černobiļas avārijas cilvēkiem, kas atradās ārpus bijušās PSRS, pirmajā gadā pēc katastrofas bija 1 mSz.

Tipiska ikgadēja deva ES kodolspēkstaciju strādniekiem 3 mSv

No šīm mērvienībām visbiežāk lietotā ir grejs (Gy) , kas mēra absorbēto devu, milizīvertu (mSv) , kuros mēra efektīvo devu un bekereli (Bq) , kuros izsaka kodolu sabrukšanas skaitu laika vienībā. Visas šīs mērvienības ir izskaidrotas sekojošā tabulā.

Absorbētā deva Audos vai orgānos absorbētā enerģija uz masas vienību grejs (Gy) 1Gy= 1džouls/kg

Devas stiprums Radiācijas deva laika vienībā (piemēram, stundā vai gadā) Gy/val, mSv

Aktivitāte Kodolu sabrukšanas skaits laika vienībā katram izotopam. bekereli (Bq) 1Bq 1sbrukš/sek

Izotopu koncentrācija Aktivitāte uz masas vienību vai tilpuma vienību (piemēram, uz kilogramu vai uz kubikmetru) Bq/kg, Bq/m3

Radioaktīvo materiālu pussabrukšanas periods Laiks, kurā izotopa aktivitāte samazinās uz pusi sekunde, diena, gads

Vidējā efektīvā deva indivīdiem, ko dod medicīnā pielieto izotopi, Eiropas valstīs aptuveni 1 mSv/a ( 10 3 Zīvertu gadā). Vidējā dabīgā kālija –40 aktivitāte cilvēka ķermenī ir apmēram 55 bekereli uz kg ķermeņa svara, atbilstoši kopējai aktivitātei 4000 Bq. Tas ir cēlonis gada efektīvajai devai aptuveni no 0,15 līdz 0,2 mSv/a.

Katrs radiācijas negadījums būs atšķirīgs pēc atrašanās vietas, tipa, cēloņiem, mēroga un iedarbības. Nopietnas kodolspēkstacijas avārijas sekas ar radiācijas izdalīšanos atmosfērā jau ir aprakstītas, lai gan nav paredzama prognoze, ka šāda veida katastrofas ir visiespējamākās.

Radioaktīvie materiāli var izdalīties atmosfērā, gaisa strāvas tos var izkliedēt virs lielām platībām. Tie var iedarboties uz sabiedrības locekļiem pa dažādiem ceļiem.

Lietus vai sniegs var nozīmīgi pastiprināt ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi negadījuma zonā. Jebkuri nokrišņi nones radioaktīvos materiālus uz zemes, tādā veidā vietēji palielinot gan vides saindēšanu, gan izvietoto izotopu iedarbību, bet līdz ar to samazinot iedarbību no materiāliem, kas negadījuma rezultātā nokļuvuši gaisā.