Radioaktivitāte: atklāšana un ietekme uz cilvēces vēsturi
Radioaktivitātes atklāšana izraisīja lielu revolūciju zinātnē un mainīja daudzus iepriekš pieņemtos uzskatus par Visumu un pašu zinātni. Šis atklājums stipri ietekmēja cilvēces vēsturi.
1896. gada martā Antuāns Anrī Bekerels, franču fiziķis, pētot Rentgena Vilhelma Konrāda atklājumus (skat. Zinātnieki), atklāja neredzamus starus:
“1896. gada marta laikā, kad apmācās, Bekerels nevarēja izmantot sauli kā enerģijas avotu saviem eksperimentiem. Viņš nolika savas fotoplates atvilknē blakus dažiem kristāliem, kas saturēja urānu (U). Bekerelam par brīnumu, tās bija jau apstarotas pa to laiku, kamēr tika uzglabātas plauktā. Zinātnieks ilgi domāja, kā tas varēja notikt bez saules staru iedarbības. Protams Bekerels meklēja izskaidrojumu. To viņš atrada tajos kristālos, kas pēc viņa domām, izdalīja starojumu paši par sevi.”
Strādājot tālāk pie šī atklājuma, Bekerels atklāja to, ka šie stari izspiežas cauri necaurspīdīgiem ķermeņiem un to, ka tie jonizē gāzes noteiktu slāni.
Jau 1898. Gadā franču ķīmiķi Marija Sklodovska – Kirī un Pjērs Kirī secināja, ka radioaktivitāte ir atkarīga no elementa atoma fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām. Pētot kristālus, līdzīgus pēc uzbūves, kas bija Bekerelam, abi Kirī atklāja divus radioaktīvus elementus, poloniju (Po), ko nosauca savai dzimtenei par godu, un rādiju (Ra) – tulkojumā no latīņu valodas “stars”. Marija Kirī vēlāk atklāja, ka tāds elements kā torijs (Th) arī ir radioaktīvs. Tajā laikā, kad atklāja radioaktivitāti, tai pievērsās daudzi zinātnieki, tika atklāti vēl daudzi elementi. Piemēram, jau 1899. gadā franču ķīmiķis Andrē Luiss Debirnē atklāja vēl vienu radioaktīvo elementu aktīniju (Ac). Tajā pašā gadā Ernests Rezerfords un Frederiks Sodijs atklāja radona (Rn) gāzi.
Drīzumā radioaktivitāte tika atzīta par ļoti labu enerģijas avotu. Abi Kirī veica eksperimentus un nomērīja siltumenerģijas daudzumu, ko izdala rādijs sabrūkot. Mērījumi uzrādīja, ka 1 g rādija izdala apmēram 420 J (jeb 100 kal) lielu siltumenerģiju katrā stundā. Šis ātrums saglabājas kamēr visi rādija atomi sabrūk. Kirī aprēķināja, ka pilnīgi sabrūkot 1 gramam šī elementa daudzumam, kopā varētu iegūt 33,600 J (8000 kal) siltumenerģijas. Šie atklājumi piesaistīja daudzus pasaules zinātniekus. Tika atklātas un pētītas daudzas parādības saistībā ar radioaktivitāti:
