Rainis
Šajā krājumā sakārtoti Raiņa jaunības dzejoļi. Kopumā 81 dzejolis.
Rainis jaunības dzejoļus uzskatījis par ļoti nozīmīgiem. „Jaunība ir avots, no kura mēs smeļam visu mūžu,” viņš raksta dienasgrāmatā 1912. gada 23. novembrī. „Viss, ko sauc par personību un individualitāti, dibinājas tikai uz jaunības mantotiem un iegūtiem iespaidiem un uz viņu attīstīšanu.[..] Dzejnieka jaunība no sevišķa svara, jo no viņa prasa vairāk patības, atzīst par vienīgo dzejnieka nozīmi savas patības attēlošanā. Jaunības biogrāfijas tātad svarīgas un jaunības darbi.”
Rainis šī krājuma dzejoļus sadalījis 3 nodaļās:
„Jaunības dzejas, I posma”
„Jaunības dzejas II posma”
„Mīlestība”
o1. nodaļā apkopoti dzejoļi, kas sacerēti ģimnāzijas gados (1880 – 1883)
o2. nodaļā – dzejoļi, kas radušies studiju gados (1884 – 1888)
o3. nodaļā ietverta jaunības gados sarakstītā mīlestības lirika
Slobodskas trimdā (1899 – 1903) Rainis sakārto agrīno liriku manuskriptā, taču dzejoļu krājuma sakārtošanu Slobodskā nebeidz un turpina pie šī manuskripta strādāt arī vēlāk. Viņa darba plānos un dienasgrāmatā jaunības dzejoļi un darbs pie tiem pieminēti ilgus gadus. It īpaši daudz Rainis par jaunības gadu lirikas kārtošanu domājis no 1910. gada līdz 1913. gadam un no 1915. gada līdz 1918. gadam.
Krājumā Raiņa jaunības dzejoļi pirmo reizi iespiesti pēc dzejnieka nāves 1931. gadā kopotu rakstu „Dzīve un darbi” 11.sējumā.
Dzejoļi sakārtoti secīgi: no vienas domas izaug nākamā.
Dzejoļi cits citu papildina („Pārgalvība” un „Birstat, birstat, sniega pārslas”)
Tie sakārtoti arī tā, ka dažbrīd jaušamas dažādu uzskatu sadursmes par vienu tēmu („Celties, brāļi, spirgti, jautri” un „Prātmans”).
Daudzos dzejoļos ir izmantots tāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis kā alegoriskas dabas gleznas( „Mēness un zeme”)
Dzejoļi rakstīti gan ar atskaņām ( „Lūgums”: Līga – stīga; tauta – rauta; dzeja – meija; stīgas – padevīgas), gan bez tām ( „Tautas asaras”)
Dzejā vērojami arī vārdu atkārtojumi ( „Gana gana gulēts”: gana gana; „Vientuļa dziesma”: cik tāli, cik tāli)
