Rajona (pilsētas) tiesu darbība (funkcijas) un saistība ar tiesu sistēmu

Rajona (pilsētas) tiesas ir vienas no tiesu varas realizētājām Latvijas Republikā. Tās sadurās ar daudzām problēmām, daudzējādā ziņā tādēļ, ka rajona (pilsētu) tiesas ir Latvijas Republikas tiesu varas pamatelements, jo tās ir pašā šīs sistēmas apakšā un tajās tiek izskatīta lielākā daļa lietu. Tām ir arī plašākā lietu piekritība kā pirmajai instancei. Lielākā daļa cilvēku griežas šajās tiesās, jo, pirmkārt, tās ir viegli pieejamas jebkuram sabiedrības slānim (materiāli), otrkārt, sabiedrība par tām ir visvairāk informēta, treškārt, tā ir tiešām reāli atklāta tiesa un tās tiesas sēdes var klausīties jebkura persona.

Bez rajona (pilsētu) tiesām Latvijas Republikā tiesu varu realizē arī apgabaltiesas, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa.

Tiesvedība rajona tiesās tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Tiesas spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā un pēc stāšanās spēkā iegūst likuma spēku. Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski. Ja lieta ir saistīta ar gadījumiem, kuros ir jāizmanto citas valsts likumdošana, vai arī kuru tiesas spriešanu īpašā kartībā nosaka likums, šo gadījumu tiesas spriešanā var tikt izmantotas starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumi, kā arī starptautisko līgumu noteiktie saistošie noteikumi, konvencijas.

No tiesu varas tieši atkarīgas iestādes veido tiesu sistēmu, un rajona (pilsētu) tiesa ar tām ir cieši saistītas. Tiesu sistēmai piederīgas iestādes ir arī bāriņtiesas, pagasttiesas, īrestiesas un dzimtsarakstu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas arī ietilpst tiesu sistēmā. Tās izveidotas nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās (zemesgrāmatu nodaļas ir apgabaltiesu pārziņā).

Rajona (pilsētu) tiesu spriedumi ir saistoši visām šīm iestādēm.

Īres tiesas (tiek veidotas, bet to pilnīga izveide un darba uzsākšana atlikta līdz 2000. gada 1. janvārim) ir pirmstiesas iestādes, kuras darbojas specifiskā virzienā: strīdu, kas radušies no ar dzīvojamo telpu īri saistītām attiecībām, risināšanā (bet šīs tiesas darbojas arī citos virzienos, un to nosaka Īrestiesu likums). No tām lieta var nonākt rajona (pilsētas) tiesā, ja par īrestiesas lēmumu 10 dienu laikā ir iesniegta apelācijas sūdzība aktuālajā īrestiesā. Šajā gadījumā par savu lēmumu īrestiesa ir atbildīga rajona (pilsētas) tiesas priekšā.

Rajona (pilsētas) tiesu spriedumus var pārsūdzēt apelācijas kārtībā tajā Apgabaltiesā, kuras teritorijā rajona tiesa atrodas. Apelācijas iesniegšanas termiņi civillietām un krimināllietām atšķiras, tie ir noteikti ar likumu. Apelācijas gadījumā Apgabaltiesā lieta var tikt izbeigta ar lēmumu vai ar jaunu spriedumu.

Rajona (pilsētu) tiesu spriedumus kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (vienīgā kasācijas iestāde Latvijas Republikā). Procesuālo pārkāpumu atklāšanā lieta tiek nodota vēlreizējai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā (pirmajā instancē), bet pie cita tiesneša.

Rajona (pilsētas) tiesas izskata lielāko daļu lietu, jo lielākajai tautas daļai tā ir pieejamā pirmā instance. Katram ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.