Ralfs Samuls

1905.g 9. janvāri asiņaina svētdienā Pēterburga cara armijas apšauda mierīga mītiņa dalībniekus nogalināti 130 cilvēki kas izraisīja valstī vispārēju politisko streiku. 13. Janvārī sociāldemokrāti aicina pieminēt Pēterburgas upurus un doties uz krastmalu mītiņa kad strādnieku kolonna no Kuzņecova porcelāna un no citām rūpnīcām atgriezās pilsētas centrā, varas iestādes, baidoties pūļa agresīvās rīcības, pavēlēja demonstrantu virzību. Abas konfliktējošās puses izturējās agresīvi un nepiekāpīgi. Uz demonstrantiem tika atklāta uguns, vairāki šāvieni tika raidīti arī no pūļa. Bojā gāja 86 cilvēki.

1905.g 17. oktobrī cara Nikolaja II manifests kas pasludināja valsts pilsoņu pilsoniskās brīvības pamatus un aizsāka Krievijas Impērijas pārveidi par konstitucionālu monarhiju. Pilsoņiem dot politiskas tiesības mazina cenzūru un rusifikāciju, drīkst veidot partijas un izveido Krievijas Valsts domi. Plašie streiki atstāja smagas sekas saimnieciskajā dzīvē un 18.12. cara valdība izdeva nolikumu, kas aizliedza atsevišķu valsts iestāžu, t. sk. pasta, telegrāfa un dzelzceļa, darbiniekiem streikot un darboties profesionālajās organizācijās.

Revolucionāri grib tomēr cara atkāpšanos nemieri turpinās kādu laiku.

Uz ārzemēm bēg 5000 cilvēku, nošauti 2000 revolucionāri, uz Sibīriju izsūtīti 3000, 8000 cietumsods, nodedzinātas 200 muižas un 300 lauku sētas, cilvēkiem dotas politiskās tiesības, izveidojas Krievijas Impērijas Valsts Dome un tiek mazināta cenzūrā un rusifikācija.