Reālisms brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”

Brāļi Kaudzītes ir reālisma aizsācēji latviešu literatūrā. Romānā tiek stāstīts par zemnieku dzīvi divos pagastos. Uzmanības centrā ir mērnieku rīcība un tās ietekme uz zemniekiem. Autori ielūkojas zemnieku sētā un stāsta par bērnu audzināšanu, par cilvēku savstarpējām attiecībām, par dzīvi patiesībā, par reālo dzīvi. Tāpēc brāļi Kaudzītes tiek uzskatīti par reālisma aizsācējiem Latvijā, viņi savā romānā „Mērnieku laiki” parādīja mums reālu dzīvi. Ierosmi romāna rakstīšanai brāļiem Kaudzītēm devusi zemes mērīšana Piebalgas novadā no 1867. līdz 1873. gadam un tās laikā izraisītie notikumi. Romānā attēlots vesels laikmets, maiņā un virzībā.

Galvenā sižetiska līnija –zemes mērīšanas laikā izraisītie notikumi, kuri atspoguļo katra cilvēka personību, katra cilvēka raksturu. Īpaša vieta romānā iedalīta cilvēku savstarpējām attiecībām. Autori latviešu zemniekā redz daudz nepievilcīga un nosodāma–mantkārību, lielīgumu, liekulību, blēdīgumu, cietsirdību, ļaunumu, skaudību, plātību. Bet tomēr romānā ir arī kaut kas tīrs un gaišs īsta mīlestība, Kaspara un Lienas nevainīgā mīlestība, kura varēja atplaukt, bet nevarēja dzīvot šajā reālajā pasaulē, jo tās dzīvošanai traucēja apstākļi, gan tas, ka Kaspars bija no nabadzīgas ģimenes, tas, ka Lieni audzināja Oļiniete, tas, ka Prātnieks tīkoja pēc Lienes skaistuma un jaunības, bet tomēr Liene un Kaspars gāja bojā mīlot viens otru, atstājot savas mīlestības pierādījumu šajā pasaulē mazo Anniņu, domājot, ka viņa būs laimīga, ka viņu neskars tāds pats nežēlīgs liktenis, kurš skāra viņas vecākus.