Recenzija par brāļu Zālīšu 'Mērnieku laikiem'

Kā jau minēju, visi notikumi pārsvarā notiek kādā pagasta tautas namā, kurš pēc vajadzības tiek pielāgots lugai. Par darbības vietu liecina gan skatuves dibenā ierīkotā nelielā skatuvīte, uz kuras skaisti dzied vīru koris „Gaudeamus”, gan arī lielā zāle skatuves priekšplānā, kas attiecīgi iestudējuma skatiem tiek piepildīta ar dažādiem priekšmetiem. Uzskatu, ka šī nemainīgā vide (kultūras nama telpas), kuras iekārtojums vairāk atgādina padomju laikus, nevis mūsdienas, nedaudz apgrūtina lugas notikumu uztveri.

Domājot par visspilgtāko momentu izrādē, pirmais, kas nāk prātā Latvijas hokeja izlases kreklos tērpto vīriešu ārdīšanās pa skatuvi. Šo iznācienu es nesapratu nedz tad, kad skatījos uzvedumu, nedz tagad, bet varu teikt, ka atmiņā tas palicis emociju dēļ. Bija ne tikai pārsteigums un nesaprašana, bet arī izbīlis (skaņas efektu dēļ) un satraukums. Iespējams, ka šis notikums bija paredzēts, lai vēl vairāk izceltu gan romānā, gan izrādē atainotos pretstatus, kad tiek salīdzināts labais ar ļauno, mīlestība ar naidu, nekaunība un gudrība ar godīgumu un vientiesību.

Režisora Viestura Kairiša nodoms, šo darbu iestudējot, ir parādīt mērnieku laikus no mūsdienu cilvēka skatu punkta.

Uzskatu, ka Viestura Kairiša ieceres izpildē samērā maz piedalās skatuves iekārtojums un mūzika, kas kopskatā ir diezgan neitrāla un neuzkrītoša.