Recenzija par filmu „Pāri visumam”
Džūlas Teimores režisētā muzikālā drāma „Pāri visumam” ir mīlas stāsts starp Džima Stērdžesa attēloto britu puisi Džūdu un Evanas Reičelas Vudas attēloto amerikāņu meiteni Lūsiju. Darbība notiek Amerikā, 60. Gados, laikā, kad visu pasauli pārņem protesti pret karu Vjetnamā. Šajā filmā sastopamas arī tik spilgtas zvaigznes kā Bono un Džo Kokers.
Britu puisis vārdā Džūds dodas uz Ameriku, lai sameklētu savu tēvu, atstājot Anglijā māti un draudzeni. Lūsija ir jauna amerikāņu meitene, kura nāk no vidusšķirīgas ģimenes. Viņas draugs dodas karā un pēc neilga laika viņai pienāk ziņa, ka viņš ir nogalināts. Džūds tikmēr ir atradis savu tēvu un sadraudzējies ar Lūsijas dumpīgo brāli Maksu. Viņš abus jauniešus iepazīstina un nepaiet ilgs laiks, kā abi jaunieši iemīlās. Viņi visi ar citiem jauniegūtiem draugiem apmetas uz dzīvi Ņujorkā. Kad Maksim pienāk ziņa, ka jāpievienojas armijai, Lūsija sāk aktīvi piedalīties dažādās protesta akcijās ar citiem tā sauktajiem „puķu bērniem”.
Filma apskata dažādas problēmas, kā, piemēram, sašutums par karu Vjetnamā un hipiju kustība, narkotikas. Filmā parādās daudzas košas halucināciju ainas, kuras jauniešiem rodas no dažādu narkotiku lietošanas.
Šo filmu es noteikti ieteiktu noskatīties, jo tā daļēji kalpo kā vēsturisks avots, attēlojot ļoti spilgtu Amerikas vēstures periodu.
