Recenzija par M Freimaņa dzejoļu krājumu „Zālīte truša dvēselei”

Lasot dzejoļu krājumu ir novērojams, ka autors raksta par dažādām tēmām: par cilvēkiem, viņu attiecībām, mīlestību, par sapņiem, vārdu sakot, autors raksta par dzīvi, un šīs tēmas bija, ir un būs aktuālas visos laikos. Arī darbības vieta un laiks šķietami literāro „es” nesaista. Vienīgais, ko autora latviskā mentalitāte prasa ir lietus, kas tiek pieminēts diezgan daudzos dzejoļos un diezgan uzkrītoši. Un vairāk nekas nav vajadzīgs, jo pārējo, kas nepieciešams, ir iespējams uzburt savā iztēlē, tāpēc, faktiski, par darbības vietu var nosaukt autora iztēli.

Jau pašās grāmatas pirmajās lapaspusēs autors izsaka domu, kas ļoti sarīt ar manējo: „Mīļie literatūras speciālisti! Nemeklējiet, lūdzu, šajās rīmēs literāro vērtību! Tās ir tikai sajūtas un nemiers, kas mani tirda.” Šādi Mārtiņš Freimanis jau pašā sākumā vēlas skaidri un gaiši pateikt , lai viņa dzeju nevis vienkārši „izvarotu”, saplēšot to sīkos fragmentos, meklējot kaut kādas dziļas, neizprotamas simboliskas jēgas, kuras būtu jāpasniedz topošajiem literatūras speciālistiem, bet vienkārši lasītu un baudītu, gūstot no tām tādas pašas emocijas, kādas bija autoram, liekot savu domu uz papīra.

Bet darbs ir darbs, tāpēc nāksies vien Freimaņa lūgumu ignorēt.

Viss dzejoļu krājums ir sadalīts 13 nodaļās, kur katrā nodaļā ir nenoteikts dzejoļu skaits.

Par dzejoļu krājuma kulminējošo nodaļu varētu nosaukt piekto, jo tieši šajā nodaļā ir visvairāk dzejoļu un tajā starpā arī krājuma dominējošais dzejolis „Zālīte truša dvēselei”. Tieši šajā nodaļā liriskais „es” šķiet pieaudzis un guvis dzīves pieredzi. Uz to arī tieši norāda pirmais nodaļas dzejolis , kur jau ar pirmajiem pieauguša cilvēka vārdiem tiek pausts secinājums „Es laikam tomēr nespēju// Sevi pasargāt no spējas mīlēt.” Šī nodaļa šķiet emocionāli arī visspilgtākā, jo šeit autors ir spējis atzīties, ka arī viņš ir tikai cilvēks un ka arī viņam ir bail „Es šonakt apsolos neatzīties,// Ka man tik ļoti bail ir rītu ieraudzīt.

Dzejoļu krājuma pārējās nodaļas vairs neizraisa tādu inovatīvismu kā grāmatas sākumā.

Kā jau iepriekš minēju, grāmata ir sadalīta 13 nodaļās.