Redze: cilvēku un dzīvnieku skatījums uz pasauli

Rezde ir sarežģīta. Tas ietver gan redzes klātbūtni, gan smadzeņu spēju apstrādāt informāciju, ko redz acis. Tas ļauj mums pieņemt lēmumus par apkārtējo vidi. Mēs izmantojam savu redzi, lai vadītu savas kustības, piemēram, noķertu bumbu. Tas norāda, cik tālu atrodas objekts, neatkarīgi no tā, vai tā ir pretimbraucoša automašīna vai cilne ekrānā.

Gaismas plūsmas iekļūšana caur acs refrakcijas vidi; fokusējot gaismu uz tīkleni; gaismas enerģijas pārvēršana nervu impulsā; nervu impulsu pārnešana no tīklenes uz smadzenēm; informācijas apstrāde ar redzamā attēla veidošanos.

Gaismas uztvere; kustīgu objektu uztvere; redzeslauku; redzes asums; krāsu uztvere. Gaismas uztvere acs spēja uztvert gaismu un noteikt dažādas tās spilgtuma pakāpes. Acs pielāgošanas procesu dažādiem apgaismojuma apstākļiem sauc par adaptāciju. Ir divi adaptācijas veidi: uz tumšu kad gaismas līmenis samazinās; un uz gaismu ar apgaismojuma līmeņa paaugstināšanos.

Tātad, kādas ir zīlītes formas:.

Pārgriezta zīlīte (plēsīgiem dzīvniekiem, piemēram, mājas kaķiem, krokodiliem, gekoniem, čūskām, haizivīm) ļauj precīzāk pielāgot aci apkārt esošās gaismas daudzumam, lai jūs varētu redzēt tumsā un nepalikt akls pusdienas saulē.

Apaļa zīlīte (vilkiem, suņiem, lieliem kaķiem lauvām, tīģeriem, gepardiem, leopardiem, jaguāriem, putniem), jo viņiem nav nepieciešams labi redzēt tumsā.

Horizontāla zīlīte (zālēdāji) ļauj acij labi redzēt, kas notiek zemes tuvumā un aptver diezgan plašu panorāmu, acs ir aizsargāta no tiešiem saules stariem no augšas, kas var padarīt dzīvnieku aklu.

Kustību uztvere ir vitāli svarīga, jo kustīgi objekti ir signāli par briesmām vai potenciālu pārtiku, un tiem nepieciešama tūlītēja atbilstoša rīcība, savukārt nekustīgus objektus var ignorēt.