Reformācija Rīgā

Reformācija Rīgā sākās ar Knopkena ierašanos1521. gadā. Rīgas rāte izmantoja jauno ticību savas varas palielināšanai un pārņēma savās rokās Pētera un Jēkaba baznīcas. Tur par mācītājiem tika iecelti jaunās ticības sludinātāji Andrejs Knopkens un Silvestrs Tegetmeiers. Knopkens bija lēnāks un apdomīgāks, bet Tegetmeiers kā karsts fanātiķis, kas nepalaiž garām nevienu iespēju, lai kurinātu naidu pret katoļu baznīcu. Tas iedarbojās un jau 1524.gadā Rīgas pilsoņi negribēja ne dzirdēt par 1522.gadā pieņemtajiem noteikumiem par ticības brīvību. 1524. gada 10. martā sākas baznīcu grautiņi. 11. martā turpinājās grautiņi Pētera baznīcā, bet 16. martā tika izpostīta Jēkaba baznīca. Mūku uzturēšanās Rīgā bija kļuvusi bīstama, un 2.aprīļa rītā viņi slepus pameta Rīgu. Pūlis negribēja izlaist iniciatīvu no savām rokām, un grautiņi turpinājās. 8.augustā Tegetmeiers ar sekotājiem ielauzās Doma baznīcā, padzina priesterus un nopostīja baznīcu. Pūlis nepieņēma nekādus kompromisus, kurus piedāvāja Rīgas rāte, lai nomierinātu nemierniekus. Rāte bija spiesta pakļauties, un šo situāciju izmantoja ģildes, lai palielinātu savu ietekmi.

16.gadsimts bija uzplaukuma laiks Rīgas tirdzniecībā. Jo vairāk holandieši pārvadāja preces, jo plašāki kļuva Rīgas sakari ar Rietumeiropu. Rīgas precēm bija pieprasījums pat Spānijā un Portugālē. Baltijas jūras tirdzniecības uzplaukuma pamatā bija vispārējā ražošanas attīstība. Austrumeiropas lauksaimniecība saražoja arvien vairāk pārtikas produktu, kas bija nepieciešami Rietumeiropas pilsētām. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi un strauji kāpjošās cenas veicināja Austrumeiropas preču tirgus paplašināšanos, jo Rietumos straujās inflācijas dēļ cenas bija augstākas nekā austrumu precēm. Okeāna kuģniecības straujā attīstība palielināja pieprasījumu pēc kuģniecībā nepieciešamiem materiāliem – kaņepājiem un liniem priekš kuģu takelāžas, mastu kokiem, pārtikas un citām precēm.