Reitera sindroms, reaktīvs artrīts un nediferencētas spondiloartropātijas

Spondiloartropātiju veidiem ir kopīgi diagnostiskie kritēriji, prognoze un ārstēšana, tāpēc svarīgāk ir diagnosticēt tieši spondiloartropātiju, mazāk svarīgi tās tipu. Spondiloartropātiju ārstēšana izteikti atšķiras no reimatoidā artrīta vai neiekaisīgām rakstura muguras sāpju terapijas, bet tā ir līdzīga visiem spondiloartropātiju tipiem.

ESSR kritēriji pamatojas uz pētījumu 7 valstīs, kur bija iekļauti 140 spondiloartropātiju slimnieki un 1829 kontroles slimnieki (2). Jutība šiem kritērijiem ir 86% un specifitāte 87%.

· sinovīts, kas ir vai nu asimetrisks vai lokalizējas apakšējās ekstremitātēs

Tipiski ir sāpes naktī, tad slimnieks pieceļas, pastaigā un sāpes mazinās.

Sinovīta pazīmes ir mīksto audu pietūkums, karstums, izsvīdums, aktīvo un pasīvo kustību ierobežojums. Iekaisīgās muguras sāpes pastiprinās pēc miera stāvokļa.

· 1 mēneša laikā pirms artrīta uretrīts, cervicīts vai akūta diareja

Svarīgi, ka HLA B27 nav diagnostiskais kritērijs. Sakroileīts jāpierāda rentgenoloģiski.

Ticama spondiloartropātiju diagnoze, ja ir 1 vai 2 galvenie kritēriji un vismaz 1 papildus kritērijs.

Dažreiz diagnostika ir apgrūtināta, piemēram, ja artrīts sākas pirms zarnu iekaisīgo slimību izpausmes. Var būt grūtības arī precīzai zarnu iekaisīgo slimību diagnozei, jo simptomi no gastointestinālās sistēmas var būt ļoti niecīgi.

7.Negonokoku uretrīts vai cervicīts 1 mēnēša laikā pirms artrīta = 1

11.HLA B27 un/vai ģimenes anamnēzē ankilizējošais spondilīts, Reitera sindroms, uveīts, psoriāze vai hroniskas enterokolonopātijas = 2.

12.Simptomu reducēšanās 48 stundu laikā, lietojot NSPL, vai simptomu atjaunošanās 48 stundu laikā pēc NSPL atcelšanas = 2.

Diagnoze ir ticama, ja ir vismaz 6 punkti.

Reaktīvs artrīts nepieciešama precīza definīcija. Kopš ir PĶR par reaktīvu artrītu uzskata aseptisku artrītu, kur infekcijas aģents lokalizējas ārpus locītavas. Tipiski reaktīvs artrīts ir apakšējo ekstremitāšu asimetrisks oligoartrīts (4,5). Parasti 1 mēneša laikā pirms artrīta bijusi diareja vai uretrīts. Ja klīniski nav pārliecinošu datu par infekciju , tad ir nepieciešams laboratoriski apstiprināt infekciju.

Pēdējos pētījumos reaktīvā artrīta slimniekiem baktēriju DNS vai RNS ar PĶR tika izdalīts no locītavas, bakteriālās makromolekulas identificētas imūnhistoloģiski. Tas tomēr nevar būt kā diagnostiskais kritērijs, jo hlamīdiju nukleotīdi ir atrasti arī reimatoida artrīta slimniekiem. Testam iespējams ir zema sensivitāte. Tomēr, lai lietotu terminu "aseptisks", jāsaprot, ka patogēnais aģents uzsējumā no locītavas nav izaudzis. Atbilstoši klasifikācijai par reaktīvo artrītu domā tad, kad to ierosina specifiski mikroorganismi (Campylobacter, Chlamydia, Clostridium, Salmonella, Shigella vai Yersinia) gk. HLA B27 pozitīviem indivīdiem.