Saturs
Ievads ………………………………………………………………………………...3
1.Reklāmas jēdziens, attīstība un mērķi ………………………………………..5
1.1Reklāmas iedalījums ……………………………………………………..7
1.2 Galvenie reklāmas veidi un līdzekļi ……………………………………..8
2.Reklāmas presē raksturojums (žurnālos).……………………………………12
2.2 Žurnālu klasifikācija …………………………………………………….13
2.3 Žurnālu lasītāji …………………………………………………………..15
2.4 Žurnālos ievietotās reklāmas priekšrocības un trūkumi …………………17
2.5 Reklāmas ievietošana žurnālos ………………………………………….18
3.Reklāmas televīzijā raksturojums.…………………………………………...19
3.1 Vispārīga informācija par reklāmu televīzijā ……………………………20
3.2 Televīzijas auditorija …………………………………………………….22
3.3 Televīzijā ievietotas reklāmas priekšrocības, trūkumi …………………..24
3.4 Reklāmas ievietošana televīzijā …………………………………………25
Secinājumi un priekšlikumi .………………………………………………….…….28
Izmantotās literatūras un avotu saraksts ...………………………………………….30
Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas uzņēmumam būtu jāveic, lai nodrošinātu veiksmīgai darbībai un uzņēmuma augšupejai nepieciešamos priekšnoteikumus, ir aktīva iedarbošanās uz patērētāju pieprasījuma veidošanos. Par līdzekli šādai darbībai kalpo reklāma, kas Latvijā ir visplašāk pielietotā noieta veicināšanas metode. Par cik Latvijā ir ļoti plašs un daudzveidīgs preču un pakalpojumu klāsts, kas nepārtraukti mainās un tiek papildināts ar jauniem produktiem un pakalpojumiem, tad ar reklāmas palīdzību var savlaicīgi informēt pircējus gan par mazpazīstamām un jaunām precēm, gan arī atgādināt par jau esošajām un visvairāk pieprasītajām precēm. Reklāma arvien vairāk ienāk katra cilvēka dzīvē, jo ne televīzija, radio vai žurnāli vairs nav iedomājami bez reklāmas, jo tā ir kļuvusi par masu mediju galveno ieņēmumu avotu. Reklāmas sfēra ir vislabākais veids masveida auditorijas sasniegšanā. Jo efektīvāka būs reklāma, tad reklāmdevējiem būs iespēja iekarot lielāku tirgus daļu. Tāpēc nemaz nav brīnums, ka visu veidu firmas un politiskās partijas iztērē milzum daudz naudas reklāmai.
Kursa darba mērķis ir atklāt reklāmas žurnālos un televīzijā priekšrocības un trūkumus.
Izvirzītā pētījumu mērķa sasniegšanai nepieciešams risināt šādus uzdevumus:
1) atklāt reklāmas būtību, balstoties uz reklāmas klasifikāciju pēc tās mērķiem un veicamajiem uzdevumiem;
2) kopumā iepazīties ar reklāmas veidiem un līdzekļiem, kā arī ar reklāmas līdzekļu klasifikāciju, pievēršot vairāk uzmanības nākamajās nodaļās sīkāk pētāmajiem reklāmas līdzekļiem – reklāmai žurnālos un televīzijā.
Darba gaitā izmantotas analītiskās salīdzināšanas, grafiskās un statistiskās metodes.
Pirmajā nodaļā tiek apskatītas dažādas reklāmas definīcijas, lai izprastu tās mērķus, uzdevumus, kā arī mazliet apskatīti dažādi reklāmas veidi – TV, prese, radio, kino, āra reklāmas nesēju, tiešā pasta u.c. jaunāko reklāmas līdzekļu priekšrocības un trūkumus.
Otrā nodaļa veltīta konkrēti reklāmai presē, uzsverot, kas ir preses auditorija, kā klasificē žurnālus, lai zinātu, kādā presē uzņēmumiem vajadzētu reklamēt savu preci vai pakalpjumu, kādas reklāmai žurnālos ir priekšrocības un trūkumi. Šajā nodaļā izmantotā literatūra ir pārsvarā no datu uzskaites un pētīšanas organizācijas Baltijas Datu Nams (Baltic Media Facts), kas mērķa grupu indeksu un preses izpēti veic jau kopš 1992.gada.
Trešajā nodaļā ir sīkāk aplūkota reklāmas izvietošana un iespējas televīzijā.
Ceturtajā nodaļa - nobeiguma nodaļa, īss kopsavilkums par reklāmas izvietošanu presē un TV 2004.gada un 2005.gada 1.pusgada gaitā.
Darbā tika izmantoti dati par 2004. gadu un 2005.gada 1.pusgada laika periodu, kas autoram deva iespēju izpētīt reklāmas attīstību presē un televīzijā.
Par pētījuma avotiem izmantota vispārējā un speciālā literatūra, LR Centrālās statistikas pārvaldes dati, Baltic Media Facts publicētie materiāli.
1. Reklāmas jēdziens, attīstība un mērķi
Kā ziņojumu izplatīšanas paņēmiens reklāma pasaulē ir pazīstama jau sen. Ziņas par reklāmu sastopamas jau pirmatnējos rakstītajos vēsturiskajos dokumentos, arheoloģiskajos izrakumos Vidusjūras valstu teritorijās. Liels pavērsiens reklāmas attīstības vēsturē notika 1450.gadā,kad,pateicoties iespiedmašīnas izgudrošanai, reklāmdevēji savus ziņojumus varēja pavairot drukātā veidā. Savukārt 1629.gadā ar pirmo angļu valodā izdoto avīzi "The Weekly News" aizsākās laikrakstu un, likumsakarīgi, arī tajos ievietoto ziņojumu ēra. Taču vislielāko uzplaukumu reklāma sasniedza ASV, kas sekojošo iemeslu dēļ tiek uzskatīta par reklāmas dzimteni :
1) amerikāņu rūpniecība bija līderis mehanizācijas ieviešanas procesā, pateicoties tam parādījās preču pārpilnība un bija nepieciešams pārliecināt patērētājus pirkt vairāk;
2) uzlabojoties infrastruktūrai (ūdensceļu, dzelzceļu tīkli), kļuva iespējama preču un reklāmu piegāde lauku rajoniem;
3) 1813.gadā ieviestā obligātā pamatizglītība palielināja lasīt un rakstītpratēju skaitu, līdz ar to avīžu un žurnālu lasītāju loku. Radio un televīzijas izgudrošana nozīmēja progresīvu reklāmas līdzekļu atklāšanu.
Reklāmas attīstība ir cieši saistīta un atkarīga no šādiem apstākļiem:
1) sociāli ekonomiskie apstākļi – ietekmē reklāmas tekstuālo saturu, preču īpašības, ko izcelt, piemēram, krīzes periodos tiek uzsvērtas preces ekonomiskās īpašības;
2) tehnoloģiskie apstākļi – palielina reklāmas iespējas un nosaka jaunu tās formu parādīšanos, piemēram, TV, krāsu TV, kabeļu TV, videomagnetofoni, datori, Internet;
3) tiesiskie apstākļi – veicina vai kavē atsevišķa veida preču popularizēšanu, piemēram, alkohola un tabakas izstrādājumu reklāmas ierobežojumi vai aizliegumi;
4) tirgus apstākļi, kuri izpaužas kā konkurences stāvoklis, pircēju rīcība, viņu dzīves veids utml.
Vārds “reklāma” ir cēlies no latīņu valodas vārda “reclamare”, kas nozīmē “kliegt pretim”. Šāda reklāmas izpratne ir saglabājusies Austrumu eksotiskajos tirgos, kur pārdevēji, lai piesaistītu pircēju, skaļā balsī vai pat kliedzot pievērš uzmanību sev un pārdodamajām precēm. Amerikāņu zinātnieks Dž.E.Kenedijs (viens no pirmajiem reklāmas teorētiķiem, kas izteica un ieviesa dzīvē domu par to, ka reklāmai būtu jābalstās nevis uz negatīviem, bet gan uz pozitīviem motīviem, ka tai jābūt uzbrūkoša rakstura un jāizraisa pamudinošu cilvēka darbību, t.i., pilnīgi apzinātu pirkumu) reklāmu definējis kā “mākslu preci pārdot ar drukāta vārda palīdzību”.
Savukārt amerikāņu ekonomisti Č.Sendidžs, V.Fraiburgs un K.Rotkolcs savā reklāmas grāmatā, kas ASV no 1935.līdz 1983.gadam izdota vienpadsmit reizes, izmanto šādu traktējumu: “Reklāmu var uzskatīt par komunikācijas formu, kas mēģina preču vai pakalpojumu kvalitāti, kā arī idejas pārveidot patērētāju vajadzību un pieprasījumu valodā”.
Laika gaitā, mainoties gan preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī tirdzniecības apstākļiem, reklāmas jēdzienam uzmanību pievērsuši daudzi teorētiķi un ekonomisti, papildinot un uzlabojot reklāmas definīciju gan no ekonomiskā, gan no sociālā aspekta.
Tā, piemēram, vācu ekonomists F.Redlihs reklāmu uzskata par realizācijas metodi, kas piemērota masu ražošanas apstākļiem. Kāds cits, arī vācu tautības ekonomists, R.Zeiferts par reklāmu uzskata visu, kas veicina pircēju atrašanu un pamudina viņus pieņemt lēmumu pirkt. Savukārt amerikāņu ekonomists I.Grehems reklāmu traktējis kā “bezpersonisku informāciju (paziņojumu) par pārdošanu faktiskajiem vai potenciālajiem pircējiem, ko sniedz personas vai organizācijas, kuras pārdod preci vai pakalpojumu. Šo informāciju izplata ar apmaksātiem līdzekļiem, un tās mērķis ir ietekmēt pircēju rīcību”.
Pēc autora domām šī definīcija varēt būt vistuvākā reklāmas jēdziena izpratnei mūsdienās, kad aktīvi tiek pielietotas dažādas mārketinga koncepcijas, kurās reklāma ir viens no galvenajiem līdzekļiem konkurences cīņā par preču noieta tirgu iekarošanu un nostiprināšanos tajos, ietekmes sfēras paplašināšanu, maksimālas peļņas gūšanu u.tml., kas iespējams ar efektīvas reklāmas izmantošanu patērētāju pārvēršanā par reāliem preces vai pakalpojuma pieprasītājiem.
Reklāmu izmanto, lai veidotu uzņēmuma tēlu (imidžu), kā arī ar reklāmu veido noteiktu sabiedrisko domu par preci, tādēļ tā izraisa noteiktas vajadzības, t.i., tā izveido preču iegādei nepieciešamo psiholoģisko bāzi. Iedarbodamās uz cilvēku apziņu, reklāma veido preču pieprasījumu. Reklāma iedarbojas uz cilvēka apziņu, prātu, jūtām, paradumiem, domāšanu un rada noteiktu reakciju. Iegūto informāciju cilvēki var pieņemt zināšanai, var noraidīt, var iegaumēt vai aizmirst. „Reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem. Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības”.
Starp reklāmas devējiem ir ne tikai uzņēmēji, bet arī bezpeļņas organizācijas, nevalstiskas organizācijas, budžeta organizācijas u.c., kas vēlas informēt sabiedrību par savu darbību un sasniegumiem. „Reklāmas devējs ir persona, kura nolūkā gūt komerciālu vai citādu labumu pati izgatavo un izplata reklāmu vai kuras uzdevumā un interesēs cita persona izgatavo vai izplata reklāmu”.
Reklāmas uzdevums ir izraisīt cilvēkā vēlēšanos iegādāties reklamējamo preci, turklāt reklāmai ir jāveido tāda sabiedriskā doma, lai preci censtos iegādāties pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits.
1.1. Reklāmas iedalījums
Reklāmas iedalījums dažādos literatūras avotos ir atšķirīgs, taču visbiežāk sastopamais un arī visprecīzākais ir reklāmas iedalījums pēc uzņēmuma mērķiem tirgū un līdz ar to – pēc uzdevuma ar kādu tā vēršas pie patērētāja:
1) informējošā reklāma:
•informē pircējus par jaunām precēm;
•informē pircējus par jau esošo preču izmaiņām;
•piedāvā jauno preču pielietošanas veidus;
•informē pircējus par jaunām cenām;
•izskaidro atsevišķu preču nepieciešamību;
•apraksta iespējamos pakalpojumus
•koriģē maldīgus pircēju iespaidus;
•veido uzņēmuma tēlu vai imidžu;
•samazina pircēju riska pakāpi.
Pamatā tiek izmantota jauno preču sākotnējās virzīšanas posmā, kad prece ir tikko parādījusies tirgū. Pamatuzdevums ir izveidot pirmo pieprasījumu pēc šīs jaunās preces.
2) Pārliecinošā reklāma:
•pārliecina par jaunās tirdzniecības markas priekšrocībām;
•pārliecina pircēju par preces labajām īpašībām;
•maina pircēju priekšstatus par preces īpašībām;
•pārliecina pircējus būt atsaucīgiem uz jauno piedāvājumu;
•pamato preces aktualitāti (modi);
•aicina izvēlēties šo jauno tirdzniecības marku (alkohols, cigaretes).
Pārliecinošā reklāma ir svarīga tajā posmā, kad sākas konkurences cīņas ar citiem ražotājiem. Šajā gadījumā bieži vien reklāmai ir salīdzinošs raksturs. Tiek uzsvērtas noteiktas preces priekšrocības, salīdzinājumā ar citām tās pašas grupas precēm. Ir viens obligāts nosacījums: reklāmā nedrīkst konkrēti salīdzināt savu preci ar konkurentu precēm (precīzi nosaucot konkurentu firmu un preci, ar ko salīdzināt).
3) Atgādinošā reklāma:
•atgādina pircējam, ka prece būs viņam vajadzīga tuvākajā laikā (sezonas preces– auto riepas, saules iedeguma krēmi, ziemas drēbes);
•atgādina, kur šo preci var nopirkt;
•saglabā pircēja atmiņā par preci pēc sezonas beigšanās;
•atgādina par preces labajām īpašībām.
Ir jālieto, kad prece jau ir labi zināma. Pircēji to labprāt pērk. Tā kā tirgū regulāri parādās arvien jaunas preces, pircējiem var "aizmirsties" vecās preces īpašības. Viņi var sākt pārbaudīt jaunās preces. Lai tā nenotiktu, firma laiku pa laikam atgādina par savu darbību un preču labajām īpašībām.
1.2. Galvenie reklāmas veidi un līdzekļi
Preču sortimenta paplašināšanās, jaunu preču veidu, to īpašību un īpatnību daudzveidība rada nepieciešamību izmantot dažādus reklāmas veidus un līdzekļus. Visām precēm nevar lietot vienveidīgu reklāmu, jo katras preces īpašības un īpatnības jāparāda un jāizceļ tā, lai pircējam minimālā laikā būtu iespējams gūt maksimālu informāciju un priekšstatu par tām. Tā, piemēram, kādam preču veidam tā būtība slēpjas kustībā, citam - skaņā vai krāsās utml.
Reklāmas veids rāda, ar kā starpniecību notiek reklamēšana - ar skatlogu, iespieddarbu, foto, kino u.c.
Savukārt reklāmas līdzekļi ir tie, ko izmanto noteikta veida reklāma. Tos pamatā iedala atkarībā no reklāmas lietošanas vietas un tehnisko līdzekļu izmantošanas.
Ir samērā grūti nošķirt robežu starp reklāmas veidu un līdzekļiem. Reklāmas veids vienlaicīgi var būt arī reklāmas līdzeklis, savukārt tās nesējs nevar būt reklāmas veids. Piemēram, žurnāls ir sludinājuma nesējs, smaržu flakons - reklāmas uzlīmes nesējs. Reklāmas veids sevī ietver gan reklāmas, gan nereklāmas elementus. Reklāmas elementi ir informācijas saturs un forma, nereklāmas elementi - materiāls un tehniskais nesējs.
Pēc reklāmas lietošanas vietas reklāmas līdzekļus iedala iekšējos ( izvieto telpās) un ārējos (izvieto ārpus veikalu telpām, uz ielām, ceļiem, transporta līdzekļiem u.c.).
Ja par kritēriju ņem tehniskos apsvērumus, tad reklāmas līdzekļus klasificē šādi:
1. Vizuālie līdzekļi – skatlogi, izstādes, kino, TV.
2.Grafiskie līdzekļi – iesaiņojums, plakāti, izkārtnes, afišas, specializēti poligrāfijas izdevumi, periodiskie izdevumi, prese, patstāvīgi, individualizēti sludinājumi u.c.
3. Akustiskie līdzekļi – tirdzniecības darbinieku un profesionālo reklāmas darbinieku mutiskā informācija, radio.
4. Optiskie līdzekļi – apgaismojums, gaismas efekti, tehniskās butaforijas.
5. Lietiskie līdzekļi – loterijas, suvenīri, prēmijas u.c.
Taču vispopulārākais reklāmas līdzekļu iedalījums balstās uz masu informācijas līdzekļiem:
1)prese, t.sk., laikraksti un žurnāli;
2)TV;
3)radio;
4)kino;
5)āra reklāma;
6)tiešais pasts jeb vēstules;
7)internets.
Iepazīstoties ar dažādajiem reklāmas līdzekļiem un to īpašībām un īpatnībām, var secināt, ka TV ir piemērots līdzeklis pārliecinošajai un atgādinošajai reklāmai.
Dažādo reklāmas līdzekļu salīdzinošs raksturojums masu informācijas līdzekļos pēc dažādiem kritērijiem:
1.1tabula
Reklāmas līdzekļu salīdzināšanas tabula 4,20
Reklāmas līdzeklisAuditorijas
tipsTirgus segšanas
paņēmiens
Priekšrocības
Trūkumi
1.2.3.4.5.
AvīzēsKopēja; arī atsevišķas cilvēku grupasPilnīgi pilsētu, rajonu teritoriju; atsevišķas cilvēku grupas, atšķirīgas pēc vecuma, profesijas, izglītības, dzīvesveidaElastīgums; operativitāte; laba ietekme uz lokāliem tirgiem; daudz lietotājuĪss dzīves cikls; zema reprodukciju kvalitāte; daudz konkurentu
ŽurnālosSpeciāli ieinteresējošās cilvēku grupasPilnīgi pilsētu, rajonu teritoriju; lokālās reģionu zonas; atsevišķas cilvēku grupas, atšķirīgas pēc vecuma, profesijas, izglītības, dzīvesveidaAugsta ģeogrāfiskās un demogrāfiskās atlases pakāpe; prestižs; garantēta speciālistu interese; augstas kvalitātes reprodukcijas Limits atsevišķām cilvēku grupām; ilgstošs
TelevīzijāKopēja; arī cilvēku grupas, kas speciāli skatās atsevišķas programmasDažādas pilsētu, reģionu teritorijas; atsevišķas cilvēku grupas, atšķirīgas pēc dzīvesveida, vecumaSkaņas, krāsas un kustības kombinēšana; vēršanās pie jūtām; augsta uzmanība un iedarbības pakāpeAugstas izmaksas; īslaicīgs raidījums; zema auditorijas atlases pakāpe
RadioKopēja; var būt specifiska atkarībā no programmas raksturaDažādas pilsētu, reģionu teritorijas; atsevišķas cilvēku grupas, atšķirīgas pēc izglītības, profesijas, vecumaMasveida lietošana; augsta ģeogrāfiskās un demogrāfiskās atlases pakāpe; zemas izmaksasTikai skaņas ietekme; zemāka uzmanība nekā pret TV; īslaicīga informācijas pasniegšana
Uz ielasKopēja; īpaši autovadītājiAtsevišķi pilsētu, rajonu teritorijas ar intensīvu ceļu satiksmi un cilvēku koncentrācijuElastīgums; ekspozīcijas ilglaicīgums; zemas izmaksas; zema konkurenceNav auditorijas atlases; iedarbības paņēmienu ierobežotība
Tiešais pastsReklāmas speciālistu atlasīta, izmantojot tirgus segmentācijas datusAr selektīvu atlasi paredzētas cilvēku grupasPotenciālo pircēju atlase; elastīgums; zema konkurence; personāla pieejaSamērā augstas izmaksas; grūtības ar sūtījumu vietas un laika noteikšanu
Latvijas Reklāmas asociācija ir sagatavojusi 2004.gada mediju reklāmas tirgus pārskatu. Apkopotie dati liecina, ka 2004. gada mediju tirgus apjomiem pasaulē un Baltijas valstīs, liecina, ka pasaulē mediju reklāmas tirgus apjoms, salīdzinot ar 2003. gadu, pieauguši par 6%, sasniedzot 280 miljardus EUR, savukārt Baltijas valstīs šogad lielāko reklāmas apjomu medijos, sasniegusi Lietuva ar (+28%), Latvija seko ar (+14%), aiz sevis atstājot Igauniju.
Latvijā mediju reklāmas tirgus izaugsmes temps, salīdzinot ar straujo apjomu pieaugumu 2004.gada pirmajā pusē nedaudz samazinājis tempus otrajā pusgadā, tomēr kopumā salīdzinot ar 2003. gada reklāmas apjomiem medijos, pieaudzis par 14%, sasniedzot 49.3 milj. LVL apgrozījumu.
1. attēls. Reklāmas tirgus medijos 2004.gadā 7,6
Straujākais pieaugums, salīdzinot ar 2003. gadu, vērojams vides reklāmas grupā , sasniedzot 3.2 milj. LVL, kas pamatojams ar kopējo vides reklāmas nesēju skaita palielināšanos. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vērojams arī straujš TV reklāmas apjoms pieaugums , t.i. + 20% pret 2003.gadu, viens no iemesliem ir TV kompāniju veiktas reklāmas cenu pieaugums. Arvien saglabājas tendence samazināties laikrakstu un pieaugt žurnālu daļai.
Ar katru gadu pieaug reklāmas attīstība medijos. Šī gada 1. pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem , reklāmas tirgus Latvijas medijos audzis par 17 % un bijis 28 milj. Ls. Pirmajā pusgadā strauji pieauga reklāmas apjoms internetā, sasniedzot 0.7 miljonus latu, kas ir par 80% vairāk nekā pagājušajā gadā šādā laika posmā, ziņo Latvijas reklāmas asociācija. Televīzijas un vides reklāmu apjoms audzis par 21%, bet reklāmas radio par 20%. No kopēja reklāmas daudzuma vislielāko daļu aizņem reklāma televīzijā, veidojot 38%, pēc tas ir reklāma avīzēs ar 28% un žurnālos ar 14%, taču ja avīzes un žurnālus apvieno kā preses izdevumus, tas kopumā sastāda 44%.
2004.gada 1.pusgadā Latvijā reklāmas tirgus sastādīja 23.9 milj. Ls, bet 2005.gada 1. pusgadā Latvijas reklāmas tirgus sastāda 28 milj. Ls. Ar šī gada pirmo pusgadu starpība sastāda 4.1 milj. Ls.
1.2 tabula
Reklāmas apjomi mediju grupās 2005.g. 1.pusgadā pret 2004.gada 1.pusgadu LVL, 8
1. pg. 20041. pg. 2005
Vide1.51.8
TV8.710.5
Žurnāli3.33.8
Kino-0.2
Internets0.40.7
Radio2.63.1
Avīzes7.37.8
KOPĀ 23.927.9
Ja mēs apskatāmies šo tabulu, tad skaidri redzam, ka reklāmas apjomi medijos ir izauguši. Tabulā ir attēloti reklāmas apjomi mediju grupās latos, līdz ar to redzam, ka 2005.gada 1.pusgdā reklāmas apjoms ir lielāks par 4 miljoni latu nekā 2004. gada 1.pusgadā. nav nevienas nozares, kur reklāmas apjomi nebūtu pieauguši. Šī tabula vēl vairāk apstiprina augstāk teikto, ka reklāma TV aizņem vislielāko daļu reklāmas mediju tirgū, starpība starp pusgadiem sastāda 0.8 miljonu latu, vismazākā starpība ir starp vides un interneta reklāmu, kas sastāda 0.3 miljonu latu.
Kopumā var secināt, ka reklāma kā ziņojumu izplatīšanas veids ir pazīstama jau ļoti sen un reklāmas jēdzienam ir arī ļoti daudz skaidrojumu. Reklāmas attīstība ir saistīta ar un atkarīga no vairākiem apstākļiem– sociāli ekonomiskajiem, tehnoloģiskajiem, tiesiskiem un tirgus. Reklāmas iedalījums pēc mērķiem un uzdevuma iedalās– informējošajā reklāmā, kuru jāizmanto posmā, kad prece/pakalpojums ir tikko parādījies tirgū, pārliecinošā reklāma, kuru jāizmanto posmā, kad sākas konkurences cīņa ar ražotājiem, kā arī atgādinošā reklāma, kuru jālieto, tad kad prece ir jau labi zināma un reklāmdevējs grib atgādināt patērētājam par preces labajām īpašībām. Reklāmas līdzekļus var iedalīt vairākos aspektos, taču vispopulārākais iedalījums balstās uz masu informācijas līdzekļiem: prese, TV, radio, kino, āra reklāma, tiešais pasts un internets.
Žurnāli ir masu saziņas līdzekļi, kas uzrunā vairākas lasītāju grupas, bet ir konkrēti adresēti kādai īpašai lasītāju grupai, tādēļ reklāmdevējam ir jāiepazīstas ar žurnāla raksturu un stilu pirms tajā ievietot reklāmu. Šajā nodaļā sīkāk tiks aplūkotas reklāmas iespējas presē, lielāks aspekts uz reklāmu žurnālos, tā priekšrocības un trūkumi, kā arī tiks izanalizēta un noteikta žurnālu klasifikācija un auditorija.
Katru dienu pie lasītājiem nonāk visdažādākie izdevumi, to skaitā laikraksti, katalogi, kā arī žurnāli. Preses mēdijs ir viens no vissenākajiem reklāmas izplatīšanas veidiem, bet joprojām tas ir viens no efektīvākajiem.
Jaunās tehnoloģijas ļauj žurnāliem atšķirties vienam no otra, piemēram, iespējams sūtīt abonentiem personalizētus žurnālus, no datu bāzes ievadot katra abonenta vārdu un adresi. Tāpat žurnāli var atšķirties pēc biezuma, papīra veida (tas var būt matēts, glancēts vai lakots), kā arī pēc formāta. Katrs žurnāls savādāk apraksta savu formātu, bet ir tomēr arī vienots žurnālu formāts; reklāmas izpratnē – pirmo lappusi sauc par pirmo vāku, otrā lappuse tiek saukta par otro vāku, bet pēdējā lappuse – par ceturto vāku. Kā vislielākais laukums, kur izvietot reklāmu, parasti tiek piedāvāts žurnāla atvērums. Tāpat reklāmu var izvietot paplašinātajās lapās, kuras piedāvā daži žurnāli. Žurnālos, tāpat kā laikrakstos, var arī ievietot reklāmas ieliktņus, pievienojot tos tikai abonentiem vai visiem lasītājiem, atkarībā no mērķa, ko vēlas sasniegt, un reklamējamās preces.
2.1 tabula
Žurnālu kopējā auditorija 2001. – 2005. 1.pusgadam 1,8
GadsNedēļas žurnāli %Mēneša žurnāli %Ārzemju žurnāli %
20014550n/a
2002485515
2003575614
2004585414
2005. vasara5247-
2005. rudens5344-
No dotās tabulas mēs varam secināt, ka ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc nedēļas žurnāliem, tas ir pieaudzis par 13%, taču salīdzinājuma ar 2003.gadu pieprasījums pēc mēneša žurnāliem ir samazinājies par 2%. Tabulā ir attēloti arī žurnālu auditorija 2005.gada vasarā, pēc šiem datiem mēs varam secināt, ka ir pieaudzis pieprasījums gan pēc nedēļas, gan pēc mēneša žurnāliem. 2005.gada rudens statistikas dati parāda, ka pieprasījums pēc nedēļas žurnāliem ir palielinājies par 1%, taču pieprasījums pēc mēneša žurnāliem ir samazinājies par 3%. Diemžēl uz doto brīdi nav nekādu statistikas datu par pieprasījumu pēc ārzemju žurnāliem, taču pēc manām domam arī uz tāda tipa žurnāliem pieprasījums arī būs audzis, jo mūsu valsts aizvien vairāk sadarbojas ar ārzemju uzņēmumiem, kā arī mūsu valsti diezgan daudz iedzīvotāju no ārzemēm.
2.2.tabula
5 tirgus segmenti presē 2004.gadā 7,8
Nr.Reklāmdevējs% no kopējā žurnālu reklāmu apjoma
1.Mediji, izdevējiestādes13.1
2.Kosmētika, higiēna11.6
3.Sakari, elektronika, datortehnika11.4
4.Alkoholiskie dzērieni, tabaka10.1
5.Medicīna8.3
Šajā tabulā dota informācija par kopējo reklāmas apjomu žurnālos. No grafika var redzēt, ka 2004. gadā žurnālos visvairāk reklamēti tika mediji un izdevējiestādes, otrajā vietā atrodas kosmētika un higiēnas preces. Daudz tika reklamēti arī sakari, elektronika, datortehnika, kā arī alkoholiskie dzērieni un tabaka. Vismazāk žurnālos tika reklamēta medicīna.
5 lielākie tirgus segmenti presē 2005.gada 1.pusgadā 8
1. Mājsaimniecības preces
2. Kosmētika, higiēna
3. Sakari, elektronika, datortehnika
4. Bizness, finansu pakalpojumi, nekustamais īpašums
5. Pārtikas produkti
Ja mēs salīdzinām 2004.gada lielākos tirgus segmentus ar 2005.gada 1.pusgada datiem, tad skaidri redzam, ka lielākais tirgus segments ir mainījies, 2005.gada 1.pusgada prioritāte bija mājsaimniecības precēm, otrajā vieta atrodas kosmētika un higiēna, kas savas pozīcijas nav mainījusi, trešajā vietā atrodas sakari, elektronika, šis segments arī nav mainījis savas pozīcijas. Šajā gada tika pievērsta lielāka uzmanība pārtikas preču reklamēšanai, līdz ar to šī nozare iekļuva lielāko tirgus segmentu sarakstā.
2.2. Žurnālu klasifikācija
Žurnāli tiek klasificēti reģionālos, nacionālos, nedēļas, mēneša un ceturkšņa žurnālos. Var izšķirt divas lielas žurnālu grupas – patērētāju un specializētie žurnāli. Patērētāju žurnālu klasifikācija ir plaša un detalizēta, bet populārākie ir: sieviešu, jauniešu, vīriešu, sporta, modes, žurnāli vecākiem, dārzkopības, mājsaimniecības, datoru, auto žurnāli un komiksi. Specializētie žurnāli parasti tiek izdoti īpašām nozaru vajadzībām: medicīnai, tirdzniecībai, mārketinga un reklāmas nozarēm, aviācijai u.c. nozaru vajadzībām. Taču žurnālus var strukturāli klasificēt pēc:
1) periodiskuma – žurnāli tiek izdoti daudz retāk nekā laikraksti, jo tajos neapkopo katras dienas jaunākās ziņas, bet piedāvā īpašus tematiskos rakstus. To, cik bieži iznāks žurnāls, nosaka tā saturs un tirgus pieprasījums, taču visbiežāk tie iznāk vienu reizi nedēļā vai divās nedēļās, vienu reizi mēnesī vai divos mēnešos, vienu reizi ceturksnī jeb četras reizes gadā, vai arī tikai divas reizes gadā..
2.3 tabula
Žurnālu kopējā auditorija 2004.gadā (%) 7,13
AuditorijasNedēļas žurnāli %Mēneša žurnāli %Ārzemju žurnāli%
Visi585414
Latvieši756610
Cittautieši353820
Dotajā tabulā procentuāli tiek attēlots žurnālu pieprasījums pēc periodiskuma un auditorijas. Ja mēs aplūkojam visas auditorijas kopā, tad ir skaidri redzams, ka priekšroka tiek dota nedēļas žurnāliem, tas sastāda 58%. Tabulā tiek attēlots arī Latvijas iedzīvotāju, šajā gadījumā latviešu pieprasījums pēc periodiskuma žurnāliem. Visvairāk tiek pieprasīti nedēļās žurnāli, tas sastāda 75%, mēnešu žurnālu pieprasījums sastāda 66% un auditorija, kas lasa ārzemju žurnālus sastāda tikai 10%. Savukārt cittautieši vislielāko priekšroku dod tieši ārzemju žurnāliem, kas sastāda 20%, cittautiešiem otrajā vietā pieprasījums ir pēc mēneša žurnāliem – 38% un pēc nedēļas žurnāliem 35%.
2) satura un auditorijas – žurnālu auditorija ir cieši saistīta ar žurnāla saturu. Žurnālu lasīs tie, kuriem tā tematika ir vaļasprieks vai arī profesionāli tuva. Tā, piemēram, žurnāls par celtniecību fokusējas uz cilvēku grupu, kas strādā būvniecībā vai veic remontdarbus mājās. Lielākām mērķgrupām (piemēram, sievietēm un jauniešiem) preses kioski var piedāvāt lielāku žurnālu klāstu, taču, piemēram, tādai lasītāju grupai, kas ir ieinteresēta medniecībā, ir arī mazāka žurnālu izvēle.
4) pēc tematikas – populārākie ir sieviešu, ģimenes, biznesa un citi žurnāli. Tāpat arī pieprasītāki kļūst žurnāli par interneta tēmu, jo ar katru dienu pieaug interneta lietotāju skaits un attīstās jaunas tehnoloģijas.
2.4 tabula
Preses TOP 10 2004.gadā 7,13
PreseValodaPreses tipsVid. lasītāju skaits. %
IevaLVNedēļas18.2
Privātā DzīveLVNedēļas15.5
SestDienaLVNedēļas13.2
IzklaideLVNedēļas11.1
Mājas ViesisLVNedēļas10.3
SantaLVMēneša10.1
CosmopolitanLVMēneša9
MūsmājasLVMēneša7.3
Lublju! (kr.val.)RUNedēļas5.8
Rīgas ViļņiLVNedēļas5.5
Šī gada statistikas dati rāda, ka 2004.gadā vispopulārākais preses veids bija žurnāls “Ieva”, pieprasījums pēc tā sastādīja 18.2%, otrajā vietā bija žurnāls “Privātā Dzīve” – 15.5%. Pēc tabulas datiem varam redzēt, ka TOP 10 sarakstā galvenokārt žurnāli ir latviešu valodā un žurnāla tips ir nedēļas. Desmitajā vietā atrodas Rīgas Viļņi ar procentuālo pieprasījumu 5.5%.
4) izplatīšanas veida. Žurnālus var klasificēt arī pēc to izplatīšanas veida. Šādi veidi ir divi:
•tradicionālā izplatīšana, kad žurnālus par konkrētu samaksu var iegādāties avīžu kioskos vai arī abonējot saņemt to pastkastītē. Šādā situācijā tiek piedāvāta abonentu atlaide un viena žurnāla numura cena ir zemāka nekā to iegādājoties kioskā.
•netradicionālā izplatīšana. Šis ir veids, kad žurnālu (visbiežāk tas ir bezmaksas) lasītājs saņem tieši rokās no kurjera.
2.3. Preses lasītāji
Lasītājs ir tas, kuram veido preses veidus un tas, kurš nosaka, kādam tam būt. Ir svarīgi ieklausīties lasītājā, un lielākā daļa preses izdevēju to arī dara, veicot dažādas aptaujas un veidojot lasītāju sleju, kur ikviens interesents var izteikt savu viedokli. Lasītāju ir jāizprot un viņā jāieklausās arī plānojot mārketinga aktivitātes, lai zinātu, ko un kā tam piedāvāt.
Vērtējot žurnālu lasītājus kopumā, tie ir dažāda dzimuma, vecuma un tautības, tiem ir dažādas intereses, izglītības un ienākumu līmenis, taču, skatoties uz lasītāju loku caur konkrētu žurnālu, tie ir līdzīgi pēc interesēm, piemēram, dārzkopji, kā arī tie var būt viena dzimuma, piemēram, sievietes. Bieži gan veidojas situācija, kad sieviešu žurnālus lasa arī vīrieši, un nevienu vairs nepārsteidz viņiem adresētas reklāmas šajos žurnālos. Tālāk sekojošajās tabulās dota informācija par vīriešu un sieviešu lasītākajiem žurnāliem.
2.5 tabula
Vīriešu un sieviešu lasītākie žurnāli 2004. gadā 7,13
VīriešiSievietes
SestDienaIeva
Privātā DzīvePrivātā Dzīve
IevaSestDiena
IzklaideSanta
Mājas ViesisCosmopolitan
Aplūkojot atsevišķi vīriešu un sieviešu lasītākos žurnālus, var secināt, ka žurnāls “SestDiena”, kuru vīrieši vislabprātāk lasa ir iecienīts arī sieviešu vidū. Lai gan vīriešiem tieši “SestDiena” ir pirmajā vietā, sievietes šo žurnālu lasa arī labprāt, neskatoties uz to, ka sievietēm tas ir trešais iecienītākais žurnāls. Arī žurnāls “Ieva” ir iecienīts abu dzimumu pārstāvju vidū, sievietēm tas ir pirmajā vietā, bet vīriešiem trešajā. Gan sievietes, gan vīrieši labprāt lasa žurnālu “Privāta Dzīve” , tas atrodas abiem dzimumiem otrajā vietā.
2.6 tabula
Latviešu un cittautiešu lasītākie žurnāli 2004.gadā 7,13
LatviešiCittautieši
IevaLublju! (kr.val.)
Privātā DzīveLilit (kr.val.)
SestDienaCosmopolitan
IzklaideIeva
Mājas ViesisPatron (kr.val)
Tabulā ir attēloti latviešu un cittautiešu iecienītākie žurnāli 2004. gadā. Pēc tabulā norādītajiem datiem mēs varam spriest, ka dotai auditorijai ir dažāds pieprasījums pēc žurnāliem, lasītā literatūra ir ļoti dažāda, vienīgais žurnāls kuru lasa gan latvieši, gan cittautieši ir “Ieva”. Trīs žurnāli no pieciem, ko lasa cittautieši ir krievu valodā.
2.7 tabula
Latviešu un cittautiešu lasītākie preses izdevumu 2005.gada 1.pusgadā [8]
LatviešiCittautieši
IevaTV televizonnaja programma
Privātā DzīveTeleProgramma S djadei Misei
DienaRīgas Santīms
SestDiena Vestji Segodna
Latvijas AvīzeSubbota
Salīdzinot divas tabulas (2004. gada un 2005. gada 1.pusgada), kurās ir attēloti lasītākie preses izdevumi, skaidri redzams, ka latviešu auditorijas vidū iecienītāko preses izdevumu saraksts nav būtiski mainījies, „Ieva” un „Privāta Dzīve” joprojām atrodas pirmajās vietās. 2005.gada 1.pusgada iecienītāko preses izdevumu sarakstā parādījās jauninājumi, „Diena” un „Latvijas Avīze”.
Taču cittautiešu lasītāko preses izdevumu sarakstā ir redzamas krasas atšķirības, taču šo momentu nevara apgalvot par patieso, jo statistikas dati ir ņemti no dažādiem avotiem. Pēc šajā tabulā norādītajām ziņām ir redzams, ka pirmajā vietā atrodas TV televizionnaja programma, bet pēdējā vietā laikraksts „Subbota”.
2.4. Žurnālos ievietotās reklāmas priekšrocības un trūkumi
Reklāmai žurnālā ir sekojošas priekšrocības:
•augsta ģeogrāfiskās un demogrāfiskās atlases pakāpe;
•prestižs;
•garantēta speciālistu interese;
•daudz „sekundāru lasītāju”;
•žurnālus lasa lēnāk un pāršķirsta vairākkārt. Tādā veidā informācija tiek ilgāk paturēta prātā;
•papīra kvalitāte ir augstāka, līdz ar to reklāma ir vizuāli pievilcīgāka;
•žurnāliem ir ilgs dzīves cikls, tos patur ilgākam laika periodam;
•iespējas piedāvāt dažādu formu ieliktņus - kuponus, suvenīrus, pielikumus, smaržu, šampūnu, krāsu u.c. paraugus utt.;
•ar kuponu starpniecību iespējams nodibināt tiešus kontaktus ar mērķauditoriju;
•tā kā argumentu un detalizētākas informācijas savstarpējā saikne nodrošina lasītāju aktīvu rīcību, var minēt arī drukāta vārda spēku;
•preču zīmju un tirdzniecības marku iesakņošanās veicināšana patērētāju apziņā, ko nevar nodrošināt ar TV, jo tad skatītājam nav iespējas apstādināt kustībā esošos kadrus, lai sīkāk visu izpētītu.
Reklāmai žurnālos ir sekojoši trūkumi:
•reklāmas izvietošana ir dārgāka nekā laikrakstos;
•žurnālu loks nav tik plašs kā laikrakstiem, tas ir ierobežots atsevišķa cilvēku grupa, atšķirīga pēc dzīvesveida, nodarbošanās, vecuma u.c. pazīmēm;
•daudz „tukšas” tirāžas;
•ilgstošs laiks līdz pirkšanai.
Tātad, salīdzinot ar avīzēm, žurnālu priekšrocības ir augstā reprodukciju (kvalitatīvā papīra dēļ) kvalitāte, garāks dzīves cikls, kas nodrošina reklāmas atdevi. Savukārt laikraksti ir pieejami plašākam cilvēku lokam un reklamēšanās tajos izmaksā lētāk. Ja reklāmdevējs grib atstāt lielāku un ilgstošāku iespaidu uz patērētāju, tādā veidā uzsverot preces prestižu, un ja reklāmdevējam ir konkrēta patērētāju grupa, kurai interesē viņa reklamētais produkts, tad labāk reklamēties žurnālos, nekā avīzēs. Tikai jāatceras, ka reklāma žurnālos būs dārgāka par reklāmu avīzēs.
2.5. Reklāmas ievietošana žurnālos
Klientiem, kuru intereses pārstāv reklāmas aģentūras, parasti nenākas pašiem lauzīt galvu, kuros izdevumos un kādēļ reklamēties. Taču tiem, kuri savu reklāmas budžetu plāno paši, izvēloties sadarbību ar kādu no Latvijas žurnāliem, pirmām kārtām, jāpatur prātā, kas ir jūsu produkts un kādai auditorijai tas domāts. Visā pasaulē lielākās tirāžas sasniedz tā sauktie sieviešu žurnāli, kuri fokusē uzmanību uz vidusmēra sievietei aktuālām problēmām – plaša spektra psiholoģiju, ģimeni, veselību, skaistumkopšanu, baumām un modi. Ievietojot reklāmu sieviešu žurnālā, var iegūt skaitliski vislielāko auditoriju, taču tas nenozīmē, ka visveiksmīgāk var sasniegt svarīgāko mērķa grupu. Latvijas apstākļos tas izpaužas vienkārši – ja jūs gribat pārdot lētas zeķbikses, veļas pulveri vai citas ikdienā nepieciešamās preces, tas ir lielisks reklāmas veids, taču ja jūsu produkts ir audioaparatūra vai kāda ārkārtīgi speciāla prece, piemēram, jumta logu konstrukcijas, tad labāk izvēlēties žurnālu ar mazāku tirāžu, bet ar konkrētu auditoriju.
Nākamajā tabulās var redzēt lielākos reklāmdevējus Latvijas žurnālos 2004. gadā.
2.8 tabula
Reklāmdevēji presē 2004.gadā [7,8]
Reklāmdevējs% no kopējā žurnālu reklāmu apjoma
L’OREAL2.9
LNT2.7
PHILIP MORRIS2.1
MODERN TIMES GROUP1.9
SCANDINAVIAN TOBACCO1.6
No šīs tabulas var secināt, ka 2004. gadā žurnālos lielākie reklāmdevēji bija L’Oreal, kas sastāda 2.9% no kopējā žurnālu reklāmu apjoma, LNT sastāda 2.7%.
2.9 tabula
5 lielākās markas presē 2004. gadā [7,8]
Reklāmdevējs% no kopējā žurnālu reklāmu apjoma
LNT2.7
SONY1.5
EUROPEAN HIT RADIO1.5
TV 31.5
STOCKMANN1.3
Runājot par visvairāk reklamēto produktu, jāsecina, ka pirmajā vietā 2004. gadā, bija, LNT ar 2.7%, Sony, European hit radio un TV 3 ir vienā līmenī, tas ir 1.5% no kopējā žurnālu reklāmu apjoma.
2.10 tabula
5 lielākās markas presē 2005. gada 1.pusgadā [8]
Reklāmdevējs
TV 3
LNT
TOXIC
HANSABANKA
RIMI
Divu tabulu salīdzināšanas gaitā tika izsecināts, ka reklāmdevējs TV 3 no trešās vietas pacēlās uz pirmo, taču LNT uz doto brīdi atrodas pakāpienu zemāk, tas ir, otrajā vietā. Parādījās arī jauni reklāmdevēji, piemēram, RIMI reklāmdevēja parādīšanās šajā sarakstā ir saistītā ar lielāku pārtikas preču reklamēšanu.
3. Reklāma televīzijā
Reklāmas televīzijā pārsvarā ir tādas, kas reklamē preci vai kādu pakalpojumu plašam patērētāju lokam. Daudz tiek reklamētas ikdienā lietojamās pārtikas un higiēnas preces, kā arī vērojama sadzīves ķīmiju dažāda veida reklāmu pārpilnība. Analizējot pārtikas preču reklāmas jāsaka, ka reklamēta tiek viennozīmīgi ne cilvēkam veselīga pārtika, kā šokolādes, ķīmiskie dzērieni ("Coca Cola", "Fanta", "Pepsi"), kas ir neveselīga cilvēka organismam, jo tajos tiek izmantotas dažādas krāsvielas, nedabīgi aromatizētāji un konservanti. Mazāk ir reklāmu, kuru reklamētais produkts daudziem varētu šķist nevajadzīgas. Piemēram, automašīnu reklāmas, kuras lielai daļai skatītāju ir tikai sapņa līmenī, kuram nav lemts piepildīties. Bet, protams, jāsecina, ka kompānijām, kas šīs reklāmas pasūta un par samaksu demonstrē televīzijā, to dara jo tas tomēr konkurences tirgū palīdz piesaistīt vajadzīgo klientu daļu. To pašu varētu teikt par banku sektora reklāmu kampaņām, kas pēdējā laikā ir visnotaļ aktuālas. Bet cilvēki, kuriem nav pietiekami līdzekļu, lai vispār izdzīvotu tās spēj uztvert tikai kā skaisti uztaisītu reklāmu ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem(Latvijas Krājbankas reklāma, kurs Latvijas grupa “Prāta Vētra” reklamēja kontu atvēršanu šajā bankā).Par banku sektora reklāmām jāsaka, ka tās ir tiešām labas un ir patīkami tās skatīties.
Šajā nodaļā tiks aplūkota reklāma televīzijā, tās priekšrocības un trūkumi, kā arī tiks aplūkota reklāmas ievietošana televīzijā.
3.1. Vispārīga informācija par reklāmu televīzijā
Ļoti izdevīgs laiks, lai demonstrētu reklāmas ir seriālu laikā, kur pārsvarā tiek reklamēta dažāda sadzīves ķīmija (pulveri, tīrīšanas līdzekļi u.tt.) un pārsvarā kā reklāmas sejas tiek izmantotas sievietes un bērni. Tas tāpēc, ka pārsvarā seriālus skatās sievietes un pensionāri, bez reklāmām nebūtu ne seriālu, ne filmu, ne ziņu pārraides. Sekojošajā grafikā var redzēt Latvijas reklāmas tirgus sadalījumu starp TV kanāliem un reklāmas apjomu tajos. Šeit var redzēt, ka uz 2004. gadā visskatītākais bija LNT kanāls, tam sekoja TV3. Vismazāk skatītākais kanāls šajā laika periodā bija 3+. Grafikā var redzēt, ka citus kanālus skatās 21.8% no kopējā kanālu daudzuma.
Kopējais 2005. gada 1.pusgada reklāmas tirgus apjoms, salīdzinot ar šo pašu periodu 2004. gadā, ir pieaudzis par 17%, sastādot 27.9 miljonus latu. Balstoties uz šiem datiem, autors var secināt, ka TV reklāmai pirmais pusgads ir bijis veiksmīgs. TV tirgus palielinājies par 21%, televīzijām saglabājot līderpozīcijas mediju reklāmas tirgū.
3.1 attēls Reklāmas tirgus sadalījums starp TV kanāliem 2004. gadā [7,18]
Televīzija ir spēks, kuru, pareizi izmantojot, reklāmdevējs var sasniegt visīsākajā laikā visplašāko auditoriju. Reklāmu vēl iespaidīgāku padara ne tikai attēls, skaņa vai kustība, bet arī emocijas, kuras bieži vien ir reklāmas pamatā. No kurienes televīzijai tāds spēks? Pirmkārt, televīzijai piemīt iemidzinoša iedarbība, kas nodrošina uztveres pasivitāti. Tēlu, teksta, mūzikas un mājas apstākļu kombinācija atbrīvo smadzenes. Televīzija mūs nekaitina, neliek reaģēt un vispār atbrīvo no nepieciešamības izrādīt jebkādu prāta darbību. Mūsu smadzenes darbojas režīmā, kas neuzliek nekādus pienākumus. Cilvēks kļūst no tādām izrādēm atkarīgs. To nosaka smadzeņu īpašība: cilvēks spēj kontrolēt un filtrēt informāciju, kas pienāk pa vienu kanālu, piemēram, tekstu vai tēlus. Bet ja vairāki kanāli darbojas vienlaikus (teksts, tēli, mūzika), smadzeņu “filtrs” to nespēj kontrolēt un krasi palielinās negribētas informācijas iekļūšana apziņā un zemapziņā. Pirmo reizi šo smadzeņu īpašību manipulācijas nolūkā izmantoja komiksu gatavotāji, kas izvērsās par pirmo masu apziņas formēšanas ieroci. TV šā ieroča spēku daudzkāršoja. Teksts, ko lasa diktors, tiek uztverts kā neapstrīdama īstenība, ja to raida uz videosižetu fona. Kritiska apdomāšana kļūst apgrūtināta, pat ja videosižetiem nav nekādas saistības ar tekstu.
3.2 attēls Reklāmas tirgus sadalījums starp TV kanāliem 2005. gada 1.pusgadā [8]
Vēl arvien viss skatītākais kanāls Latvijā ir kanāls LNT ar 21.1% lielu skatīšanas laika daļu. Tam seko kanāls TV3 ar 16.3% un LTV1 ar 11.6% no TV skatīšanās laika. Tiem savukārt seko Baltijas Pirmais Kanāls ar 8.7%, LTV7 ar 6.4%, TV5 Rīga ar 3.4% un kanāls 3+ ar 2.9%. Video un DVD vērošanai, Latvijas iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, velta 2.2% no visa TV skatīšanās laika citi kanāli aizņem 27.4% lielu skatīšanās laika daļu, kas jau pirmajā pusgadā ir lielāka gandrīz par 6% no 2004.gada. Tādi kanāli, kā LNT un TV3, jau pa pus gadu ir sasnieguši gandrīz tādus pašus rezultātus kā 2004.gada garumā.
Ar televīziju var panākt efektu, ka vieni un tie paši vārdi var tikt uztverti dažādi. To panāk ar sejas izteiksmi, acīm, balss intonāciju, vokāliem papildinājumiem (noklepošanos u.c.), zīmīgām pauzēm u.tml. Tā var noraidīt skatītājiem ziņu, par ko tīrā tekstā varētu ierosināt krimināllietu, bet diktors šādos gadījumos ar vārdiem nepauž nekādu nosodījumu vai atbalstu – viss tiek panākts ar žestiem, izteiksmi un ķermeņa valodu. Televīzija ļauj veidot pasūtītājam vēlamo tēlu pat ar pārraidi tiešajā ēterā. Piemēram, kameru var novietot zemāk par intervējamo, tā radot augstprātīga, smieklīgi uzpūtīga cilvēka iespaidu. Kadrus var montēt – kaut ko izgriezt, kaut ko citā vietā pielikt, dot atbilstošu komentāru. Tā var miljoniem cilvēku pierādīt vienalga ko. Var izmantot arī tiešas falsifikācijas.
Reklāmas devējam ar reklāmas starpniecību ir iespēja:
•sasniegt savu auditoriju vienlaikus un atsevišķi gan nacionālajā, gan lokālajā mērogā;
•izvietot reklāmu par salīdzinoši zemāku samaksu nekā citos mēdijos, ja rēķina izmaksas uz 100 skatītājiem, klausītājiem vai lasītājiem;
•vienlaikus sasniegt tik daudzus potenciālos pircējus kā ne ar vienu citu mēdiju;
•strauji celt sava produkta vai pakalpojuma atpazīstamību.
Sekojošajā tabulā var redzēt, tirgus segmentus TV 2004.gadā
3.1 tabula
5 tirgus segmenti TV, 2004.gadā [7,8]
Segments% no kopējā TV reklāmu apjoma
Kosmētika, higiēna13.3
Mājsaimniecības preces12.6
Pārtikas produkti11.4
Izklaide, kultūra, atpūta11.3
Sakari, elektronika, datortehnika10.1
Visvairāk televīzijā tiek reklamētas kosmētikas un higiēnas preces, tas sastāda 13.3 % no kopējā TV reklāmu apjoma, otrajā vietā atrodas mājsaimniecības preces, taču pēc statistikas datiem vismazāk televīzijā tiek reklamēti sakari, elektronika un datortehnika, kas sastāda 10.1%.
3.2. Reklāma dažādos televīzijas kanālos
Televīzijas kanālus pēc to struktūras iedala:
1) Sabiedriskās televīzijas. (LTV-1, LTV-7) Sabiedriskās televīzijas tiek dotēta no nodokļu maksātāju naudas līdz ar to tai ir daudz pienākumu, kas, savukārt, ietekmē to, ka sabiedriskā televīzija mazāk ir izklaidējoša, bet raida izglītojošus kultūras un politiskos raidījumus. Sabiedriskās televīzijas pagaidām ir bezmaksas un pārraida raidījumus galvenokārt valsts valodā.
2) Komerctelevīzijas. (LNT, TV-3) Komerctelevīzijas raida to, kas ir izdevīgi, lai piesaistītu reklāmdevējus, tādēļ šajos kanālos ir vairāk izklaidējoši raidījumi, TV spēles, kā arī jaunas un populāras filmas.
3) Reģionālās televīzijas. Reģionālā televīzija pastāv vienas pilsētas vai rajona ietvaros un parasti raida nepilnu dienu. Šīs televīzijas pārraida iepirktus raidījumus un vietējos ziņu izlaidumus. Lai gan reģionālajām televīzijām ir maza, tomēr stabila auditorija.
4) Kabeļu televīzijas. (Baltcom, Telia) Kabeļu televīzija var raidīt mikrorajona, pilsētas vai valsts mērogā un tai ir zināms konkrēts lietotāju skaits. Kabeļu televīzija var raidīt arī ļoti ierobežotā telpā, piemēram, uz kuģa vai viesnīcā.
3.2. Televīzijas auditorija
Televīzijas auditorija ir visi iedzīvotāji vecumā no 4 –… gadiem, neatkarīgi no dzimuma vai vecuma. Mērķauditorija reklāmām ir visdažādākā, bet pārsvarā tomēr jāsecina, ka reklāmu galvenais uzdevums, mērķis ir ieinteresēt sievietes, jo reklamētie produkti un preces visbiežāk ir domāti ģimeņu vajadzībām, bet tos parasti pērk sievietes. Protams, ir arī reklāmas, kuru pamats ir balstīts uz to, ka to lieto vīrieši. Saldumu reklāmas un atspirdzinošo dzērienu reklāmas visdrīzāk mēģina ietekmēt bērnu un jaunatnes auditoriju. Katru produktu jau uzsākot ražot, ir zināms, kam tas vairāk domāts un, arī izvēloties reklāmas veidu un tēlus, kas tajā piedalās, tiek izmantots šī potenciālā pircēja vai lietotāja tēls.
Lai noteiktu raidījumu reitingu, tiek veiktas sociālās aptaujas. Vēl iespējams ar "audiometra" palīdzību reģistrēt to, cik ilgi un kāds televīzijas kanāls bijis ieslēgts. Tiek izvēlēti skatītāji no dažādām iedzīvotāju grupām, un ar audiometra palīdzību nosaka, kāda televīzija tikusi ieslēgta. Taču šo nevar uzskatīt par viennozīmīgi objektīvu auditorijas noteikšanas veidu.
Tālāk sekojošajās tabulās dota informācija par vīriešu un sieviešu visbiežāk skatītajiem televīzijas kanāliem, ko būtu ieteicams ņemt vērā reklāmdevējiem, lai pieņemtu lēmumus par to, kurā kanālā labāk būtu reklamēt viņu piedāvāto produktu.
3.2 tabula
Kanālu skatīšanās laika daļā pēc dzimuma 2004. gadā [7,18]
Vīrieši% daudzumsSievietes%daudzums
LNT20LNT21
TV313TV315
LTV111LTV112
PBK5PBK10
LTV73LTV73
NTV Mir2NTV Mir2
3+23+2
TV5 Rīga2TV5 Rīga2
Video2Video2
Citi kanāli25Citi kanāli20
Vairāk iecienīts gan vīriešu, gan sieviešu vidū ir LNT kanāls, neskatoties uz to, ka šis kanāls ir abiem dzimumiem pirmajā vietā, sievietes šo kanālu skatās vairāk, to attēlo statistikas dati, atšķirība ir 1%. Otrajā vietā abiem dzimumiem ir TV3, taču arī šo kanālu sievietes skatās vairāk, nekā vīrieši. Ja mēs apskatāmies šo tabulu, tad varam izdarīt secinājumu, ka sievietes TV skatās vairāk nekā vīrieši. Reklāmdevēji, kuri ir izvietojuši vairāk reklāmas, kas domāta sievietēm ir izvēlējušies pareizu stratēģiju.
3.3. Televīzijā ievietotās reklāmas priekšrocības un trūkumi
Reklāmai televīzijā ir šādas priekšrocības:
•tas ir vienīgais saziņas līdzeklis, kas reklāmdevējam dod iespēju savu informāciju izveidot formā, kas satur skaņu un kustīgus attēlus;
•tai ir milzīgas iespējas neaizmirstamu tēlu veidošanā;
•tā spēj parādīt, kā skatītājs jutīsies, ja nopirks piedāvāto preci vai pakalpojumu;
•jūsu firmas parādīšana televīzijas ekrānā var radīt iespaidu, ka tā ir daudz lielāka un ietekmīgāka nekā patiesībā;
•cilvēki, kas ir ierakstījuši kādu raidījumu videomagnetafonā, redzēs tajā ievietoto reklāmu vairākas reizes un ilgā laika posmā;
•reklamējamām precēm un pakalpojumiem var radīt aktualitātes un panākumu gaisotni.
Reklāmai televīzijā ir arī sekojoši trūkumi:
•augstas izmaksas (1.sekunde televīzijā maksā no 2,00- 25,00 atkarībā no tv programmas un pārraides laika);
•īslaicīgs raidījums;
•zema auditorijas atlases pakāpe;
•nedod visu informāciju, atsevišķos gadījumos, maldina patērētājus;
•stimulē patērētājus pirkt tiem nevajadzīgas preces.
Televīzijas priekšrocības ir skaņas, krāsas un kustības kombinēšanas iespējas un vēršanās pie jūtām, arī augsta iedarbības pakāpe, taču ir arī trūkumi - īslaicīgs raidījums un jau minētās augstās izmaksas. Lielākas grūtības rada arī auditorijas atlase, lai gan var iedalīt cilvēku grupas, kas speciāli skatās atsevišķas programmas. Reklamējot produktu televīzijā, cilvēkiem tas paliks ilgāk atmiņā, kā ja produktu reklamētu jebkurā citā medijā. Trūkums šim reklāmas izvietošanas medijam, ir tā augstās izmaksas, taču ja skatās reklāmas izmaksas uz 1000 lasītājiem/skatītājiem, reklāmas izmaksas televīzijā iespējams izmaksās lētāk nekā reklāma žurnālos, taču efektivitāte un līdz ar to arī pieprasījums pēc šī produkta būs lielāks.
3.4. Reklāmas ievietošana televīzijā
Televīzijas kanāls tehniski nodrošina ziņas nokļūšanu līdz skatītājam. Pirms pieņemt lēmumu par reklāmas izvietošanu jau konkrētajā kanālā, būtu jābūt skaidrībai par vairākiem ļoti būtiskiem jautājumiem:
•kas ir jūsu mērķauditorija( jānoskaidro, kam tieši jūs gribat savu reklāmu padarīt redzamu, kādai cilvēku grupai– vai tie ir bērni, pensionāri, vīrieši vai sievietes);
•cik naudas jūs esat gatavs ieguldīt, lai sasniegtu šo auditoriju( pirms izvietojat reklāmu televīzijā, jums skaidri jāzina, cik naudas līdzekļu jūs varat izlietot par reklāmas izvietošanu);
•ko jūs gribiet panākt ar savu kampaņu( jums arī skaidri jāzina, vai jūs gribat cilvēkiem reklamēt jaunu produktu, vai atgādināt par kādu visiem jau labi zināmu preci/pakalpojumu)
Reklāmdevējam, kurš ir nonācis izvēles priekšā, ir noderīgi vairāki argumenti tam, ka televīzija spēj piedāvāt visefektīvāko reklamēšanās veidu. Šī efektivitāte ir balstīta uz trim faktoriem:
1) televīzija ir visvairāk patērētais mēdijs;
2) televīzijas reklāmu atceras visspilgtāk;
3) zemas izmaksas reklāmdevējam par sasniegtajiem cilvēkiem.
TV reklāmu būtu lietderīgi lietot šādos gadījumos :
•ja reklāmdevējs plāno padarīt savu firmu vai preci plaši pazīstamu un vēlas, lai par to uzzinātu jebkurš un reklamēto preci vai pakalpojumu automātiski saistītu ar firmas nosaukumu;
•ja nepieciešams īsā laikā plaša patēriņa preču tirgū ieviest jaunu produktu;
•firmām, kas izveidojušas plašu tirdzniecības vai apkalpojošās sfēras iestāžu/ uzņēmumu tīklu. Šeit darbojas psiholoģiskais efekts – patērētājs no virknes vienveidīgu uzņēmumu visticamāk apmeklēs to, kas ir pazīstams no TV reklāmas;
•firmas, kuras varbūt pat nenodarbojas ar masveida apkalpošanu, vēlas celt savu prestižu, jo jau fakts par attiecīgas reklāmas parādīšanos TV liecina par firmas samērā labu finansiālo stāvokli.
Ja firma ir izvēlējusies reklamēšanos TV, tai būtu jāpārdomā, kādā veidā jeb ar kādiem paņēmieniem reklamēties. Tie var būt sekojoši:
•reklāmas rullīši. Tie var būt visdažādākā rakstura – dokumentāla, multiplikācijas, animācijas utml. Pozitīva īpašība – augsta iedarbības pakāpe uz skatītāju uzmanību. Liels mīnuss – augstas izgatavošanas izmaksas un vēl augstākas – par piemērota raidlaika pirkšanu, kā arī uzmācīgais raksturs, jo, ja reklāmas rullītis tiek iestarpināts kādā raidījumā vai filmā (pat neskaitāmas reizes), tas var skatītājā izraisīt noraidošu attieksmi vai pat antipātijas pret reklamējamo objektu (par spilgtu piemēru var minēt reklāmas izvietošanas “stilu” televīzijas kanāla LNT programmā).
•Reklāmdevēja firmas logotipa, emblēmas izvietošana vai devīzes ekrānā kāda raidījuma, piemēram, laika prognozes laikā.
•Populāru raidījumu sponsorēšana. Programmas (raidījuma) vadītājs laiku pa laikam atgādina par firmas – sponsora vārdu un firmas produkciju pasniedz kā balvu televiktorīnu vai konkursu uzvarētājiem. Piemēram, šāda veida reklāmu izmanto Rimi, Neste, Elektrolux, Philips un Maxima. Salīdzinot ar reklāmas rullīšiem, šis reklamēšanās paņēmiens ir labāks tādēļ, ka šajā gadījumā firma asociēsies kā skatītājam labvēlīgs uzņēmums, pateicoties kuram ir bijis iespējams radīt raidījumu. Kā trūkumu var minēt vienreizīgu iedarbošanos (reklāmas spēks ir tās atkārtošanā). Tādēļ šādu reklamēšanās paņēmienu var izmantot tikai turīgās firmas.
•Piedalīšanās speciālos raidījumos, kas veltīti vienai noteiktai tēmai un vērsti uz konkrētu skatītāju, piemēram, dzīvnieku mīļotājiem domātos raidījumos varētu piedalīties suņu vai kaķu barības ražotāji, kas iepazīstina skatītāju ar savas produkcijas klāstu un pielietojuma izdevīgumu.
•Ekrāna apakšējā daļā slīdošs teksts un diktora balss. Šis variants ir vislētākais, taču ne pārāk efektīvs un simpātijas izraisošs, jo reti kurš paspēj uztvert un pierakstīt sev nepieciešamo informāciju, dažkārt pat vispār nepamana. Rezultātā efekts ne ar ko neatšķiras no radio reklāmas izmantošanas.
•Reklamēšanās nevis televīzijā, bet vienkārši ar tās starpniecību, t.i., tiek rīkoti daudz pasākumu, kurus neorganizē televīzija, bet vienkārši filmē un pārraida tiešajā ēterā, piemēram, sporta sacensības, izstādes, svētki. Veiksmīgi uzstādīts un labā vietā novietots reklāmas plakāts vai citas formas objekts (piemēram, balons vai karogs) arī var nejauši nonākt kadrā, tādējādi nokļūstot ēterā.
•Kabeļu TV. Izcenojumi šeit var atšķirties no valsts kanālu izmantošanas tarifiem, taču efekts var būt ne sliktāks, atsevišķos gadījumos pat labāks. Ir arī trūkumi – parasti ne pārāk laba attēlu kvalitāte un stipri ierobežots reģions, kurā var redzēt šo kanālu. Taču, piemēram, reklamējot jaunu universālveikalu vai autodarbnīcu, būtu ekonomiskāk to darīt nevis visā valstī, bet tajā reģionā, kur šis uzņēmums atrodas.
Lielākie reklāmas ievietotāji un lielākās produktu markas ir redzamas sekojošajā tabulā par 2004.gadu.
3.3 tabula
5 lielākie reklāmdevēji televīzijā 2004. gadā [7,8]
Reklāmdevēji%no kopējā TV reklāmu apjoma
Procter & Gamble10.4
Modern Times Group2.6
Reckitt Benckiser2.6
Coca – Cola HBC2.5
Colgate - Palmolive2.2
Tā kā ārzemju kompānijas reklāmai vienas dienas laikā iztērē daudz vairāk naudas līdzekļu, kā mūsu pašmāju ražotāji, tādēļ arī ārzemju firmu reklāmas tiek translētas vairākas reizes biežāk un panāk lielākus rezultātus. Šajā tabulā ir atspoguļoti 5 lielākie 2004.gada reklāmdevēji televīzijā, kurā labi redzams, ka starp lielākajiem reklāmdevējiem atrodas ārzemju firmu reklāmas. Pēc tabulas var redzēt, ka pirmajā vietā no reklāmdevējiem televīzijā nepārprotami ir "Procter&Gamble" – tas ir līderis gan iztērētās naudas, gan arī reklamētais produkts laika ziņā ir ticis visvairāk reklamēts.
3.4 tabula
5 lielākie reklāmdevēji televīzijā 2005. gada 1.pusgadā [8]
Reklāmdevēji
Procter & Gamble
Studio Moderna
Reckitt Benckiser
Colgate - Palmolive
Wrigley
Gan 2004.gada garumā, gan 2005.gada 1.pusgadā lielākais reklāmdevējs TV ir Procter&Gamble, savas līdera pozīcijas ir saglabājis arī Reckitt Benckiser, reklāmdevējs Colgate – Palmolive ir pacēlies vienu pakāpienu augstāk, no piektās vietas uz ceturto, bet Coca-Cola vispār vairs nav lielāko reklāmdevēju pieciniekā.
3.5 tabula
5 lielākās produktu markas televīzijā 2004. gadā [7,8]
Marka% no kopējā TV reklāmu apjoma
Butterfly ABS1.4
Blend-A-Med1.3
VIASAT1.3
Colgate1.0
Maxima1.0
Visvairāk reklamētais produkts 2004. gadā bija Butterfly ABS. Šī produkta reklāmdevējs ieņēma 1.4% no kopējā TV reklāmu apjoma Otrajā vietā šajā laika posmā bija Blend-A-Med, kas ieņēma 1.3%.
5 lielākās produktu markas televīzijā 2005. gada 1. pusgadā [8]
Marka
JACK LA LANNE’S
VANISH
MAGIC BULLET
BLEND-A-MED
COLGATE
Tabulā ir attēlotas 5 lielākās produktu markas televīzijā, to starpā ir tikai ārzemju kompāniju reklamētie produkti. Salīdzinot 2004.gada tabulu ar 2005.gada 1.pusgada datiem, redzam, ka tabulās ir ļoti atšķirīgi dati, no 2004.gada līdera pozīcijas ir palikušas tikai BLEND-A-MED un COLGATE, pērējās pozīcijas ir ieņēmušas jaunas produktu markas, kas visvairāk tika reklamētas televīzijā. 2005.gada 1.pusgada visvairāk reklamēta bija JACK LA LANNES’S, otro vietu ieņēma VANISH.
Vadoties pēc uzstādītā mērķa un noformulētajiem uzdevumiem, izpētot teorētisko materiālu par reklāmas veidošanās procesu, izpētot reklāmas preses un televīzijas raksturojumu, priekšrocības un trūkumus var izdarīt sekojošus secinājumus:
1.reklāmas attīstība ir saistīta ar un ir atkarīga no vairākiem apstākļiem – sociāli ekonomiskajiem, tehnoloģiskajiem, tiesiskiem un tirgus, uzņēmuma reklāmas darbības efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no kvalificēta speciālista pieredzes, masu medijiem un personīgajiem raksturlielumiem;
2.2004. gada 1. pusgadā reklāmas tirgus apjoms Latvijā sasniedza 23.9 miljonus latu, bet 2005.gada 1.pusgadā 28 miljonus latu, starpība sastāda 4.1 milj. latu, tas liecina par reklāmas tirgus pieaugumu un perspektīvām nākotnē. Katrs uzņēmējs arvien skaidrāk apzinās reklāmas nozīmi veiksmīgā uzņēmuma vadīšanas procesā;
3.preses izdevumi ir masu saziņas līdzekļi, kas uzrunā vairākas lasītāju grupas, ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc nedēļas žurnāliem, no 2001. – 2004. gadam pieaudzis par 13 %, 2005. gada vasarā līdz 2005. gada rudenim pieaudzis par 1%
4.2005. gada 1. pusgadā lielākais tirgus segments presē bija mājsaimniecības preces, otrajā vietā bija kosmētika un higiēna, tādā pozīcijā atrodas jau no 2004.gada;
5.latviešu vidū lasītākais preses izdevums gan 2004.gadā, gan 2005. gada 1.pusgadā bija “Ieva” un “Privāta Dzīve”, taču cittautiešu lasītāko preses uzdevumu sarakstā ir redzamas krasas atšķirības, šo faktu nevar apgalvot kā vienīgi pareizo, jo statistikas dati bija ņemt no dažādiem avotiem
6.2005.gada 1.pusgadā lielākais markas reklāmdevējs presē bija TV3, kurš 2004. gada atradās trešajā vietā, parādījās arī jauni reklāmdevēji, piemēram, “RIMI”;
7.kopējais 2005. gada 1.pusgada reklāmas tirgus apjoms, salīdzinot ar šo pašu periodu 2004. gadā, ir pieaudzis par 17%, sastādot 27.9 miljonus latu. Balstoties uz šiem datiem, autors var secināt, ka TV reklāmai pirmais pusgads ir bijis veiksmīgs. TV tirgus palielinājies par 21%, televīzijām saglabājot līderpozīcijas mediju reklāmas tirgū;
8.vēl arvien skatītākais kanāls Latvijā ir LNT, 2005.gada 1.pusgadā sastādīja 21.1%, tam seko kanāls TV3 ar 16.3%. tādi kanāli kā LNT un TV3, jau pa pus gadu ir sasnieguši gandrīz tādus pašus rezultātus kā 2004. gada garumā;
9.gan 2004. gada garumā, gan 2005.gada 1.pusgadā lielākais reklāmdevējs TV bija Procter&Gamble, savas līdera pozīcijas ir saglabājis arī Reckit Benckiser
10.lielākās produktu markas televīzijā ir tikai ārzemju kompāniju reklamētie produkti;
11.cilvēks ir tāda būtne, kurai patīk ne tikai klausīties, bet arī skatīties, vēlas redzēt savu nākamo preci, pakalpojumu un kā tas darbojas, kur to var izmantot, tāpēc aizvien vairāk palielinās reklāmas apjoms televīzijā
Balstoties uz izpētīto materiālu, var izteikt sekojošus priekšlikumus efektīvas reklāmas izveidošanā un izvietošanā:
1.pirms reklāmas kampaņas izstrādāšanas jāveic mārketinga pētījumi par sasniedzamās auditorijas raksturlielumiem (vecums, tautība, nodarbinātības līmenis, nodarbošanās pamatveidi utt.);
2.svarīga vieta iedalāma galveno reklāmas lēmumu izstrādāšanai un pieņemšanai, piemēram, reklāmas mērķim un uzdevumiem jābūt skaidri noformulētiem
3.lielāku auditoriju sasniegs tā televīzijas reklāma, kas tiks izvietota populārākās pārraides laikā, uzreiz pirms vai pēc tās.
Kopumā var teikt, ka dotais pētījums tika sekmīgi veikts, jo tika sasniegts uzstādītai mērķis un bija iespējam izdarīt secinājumus gan par kopējo reklāmas situāciju Latvijā un plašāk izmantotākiem reklāmas līdzekļiem, kā arī izstrādāt priekšlikumus.
Izmantotā literatūra
Interneta avoti:
1.www. tns.lv
2.www.bmf.lv
3.www. alberts.lv
4.www. lra.lv
5.www. alberts.lv
Monogrāfiskā un mācību literatūra
6.Jumava “Marketinga pamati”, Rīga, 2002.gads
7.Tālmācības kurss, kursa vadītāji: Dr. ekonom. V.Praude, Dr. inž. N. Ivanovs, M. ekonom. A.Pavloviča “Marketings”, 2000. gads
8. D.Kamerāde “Ieskats reklāmas psiholoģijā”, Rīga, 2002.gads
9.“Latvijas reklāmas gada grāmata 2005/06”, informācijas grupa “Latvijas Tālrunis”, 2005.gads
Publikācija presē
10.“Diena” 2005.gada 05.septembrī, 12.lpp.
11.“Вести Сегодня” 2005.gada 02.septembrī, 15.lpp
12.“Biznes&Baltija” 2005.gada 02.septembrī, 8.lpp
13.“Час” 2005.gada 05.septembrī, 10.lpp
