Reliģija un veģitārisms

Plaša informācija par dzelzi ir apkopota šajā lapā.

Attiecībā uz kalciju uzmanība jāpievērš tam, lai kalcijs netiktu zaudēts neveselīga uztura un dzīvesveida dēļ. Ēdot daudz skābu vidi veidojošu produktu (miltu izstrādājumi, saldumi, konservi u.c. skatīt produktu tabulu), organisms patērē kalciju un citas minerālvielas, lai neitralizētu skābes, tāpēc ir vēlams, lai 60 procentus no ēdienkartes veidotu pārtika, kuras galaprodukti, kas rodas pēc tās sagremošanas, ir sārmaini. Kalcija izvadīšanu no organisma veicina arī kafijas, limonāžu un alkohola, kā arī pārmērīga sāls lietošana, savukārt smēķēšana kavē kalcija uzsūkšanos organismā. Lai kauli būtu stipri, nepieciešamas arī fiziskas aktivitātes un pietiekams D vitamīna daudzums, svarīga loma ir arī K vitamīnam, kālijam, magnijam un boram.

No augu valsts produktiem visvairāk kalcija ir kāpostos, kāļos, rāceņos, brokoļos, selerijās, pētersīļos, sojā un citās pupiņās, apelsīnos, maizē, riekstos; īpaši daudz kalcija ir neizlobītās sezama, diļļu un magoņu sēklās.

Veģetāriešiem, tāpat kā visēdājiem, organismā var rasties joda deficīts. Joda daudzums augos ir atkarīgs no tā daudzuma augsnē un ūdenī. Latvijā ir apvidi (galvenokārt Latgalē), kur joda augsnē ir par maz. Visvairāk joda ir jūras augos. Neliels daudzums joda tiek uzņemts arī ar ieelpoto gaisu pie jūras.

Jāpiebilst, ka visas minerālvielas atrodas augsnē. Dzīvnieku organismā minerālvielas nonāk, ēdot augus, kuri tās caur saknēm ir uzņēmuši no augsnes, vai arī ēdot dzīvniekus, kuri pārtikuši no augiem. Cilvēks atšķirībā no dzīvniekiem var izvēlēties uzņemt uzturvielas tieši no augiem vai arī ar dzīvnieku starpniecību.