Renesanse: Cilvēks, Māksla un Humānisma Atmoda Eiropā

R. bija jauns periods E k ras sistēmā, kuru izraisīja vecās, feodālās sist. Sairums un progresīvākas iekārtas izveidošanās. Uzplauka pilsētas, attīstījās amatniecība, paplašin tirdz sakari, ģeogrāfiskie atklājumi ļāva iepazīt citas zemes. Polit vara arvien vairāk koncentrējās tirgoņu, augļotāju, patricināta rokās. Tie apvienojās ģildēs , nostājās pret feodāļiem, veicinot kapitālistisku attiecību rašanos. Viduslaiku krīze lika meklēt jaunas idejas un skatījumu uz pasauli., mainot ari k ras norises.

r. jēdzienu radīja Džordžo Vazāri „Slavenāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraxti”, kur to attiecināja uz 14/16 gs. ant.k ras vērtību atdzimšanu, taču vēlāk tas paplašināja nozīmi un ar to sāka atzīt veselu mākslas virzienu.

Renes. K ras sist pamatā ir humānisma idejas. Humanitas lietoja jau senie romieši, saprotos ar to „cilvēka ideālu” . no jauna humānisma idejas uzplauka 14/15.gs ar kustību, kas uzstājās pret personības apspiešanu, katoļu baznīcas politisko un idejisko varu. Tā bija saistīta ar ant.l ras studijām, kas aizsākās Florencē., izvēršot plašu sazarotu uzskatu sist , aptverot l ru, māxlu, pedagoģiju

Humānisti bija literāti, zinātnieki, ienesot šīs idejas augstākajos slāņos.

Viņu atziņas veicināja zinātņu attīstību. Heliocentrisma p[amati. Kopernix saule kā centrālais ķermenis.

Humānisms skāra visus mākslas veidus, bet jo īpaši arhitektūru un tēlotājmāxlu.

Mainījās mākslinieku attieksme pret savas daiļrades būtību. Māxlin kā indivīds.

Arhitektūrā – gr un rom orderu iedzīvināšana. Pasiprin pievēršanās laicīga rakstura ēkām. Cēla arī sakrālās celtnes, bet to formas bija samērīgākas .

Pilnīgs revolucionisms – tēlotājmākslā, vēl nebijušu uzplaukumu piedzīvoja glezniecība, kura pievērsās īstenības izzināšanai. (perspektīvas , anatomiskas proporcijas).

Saglabājās reliģiska rakstura darbi, sižeti, taču ti tika ienesti reālā vidē, kā prototipi reāli cilvēki.

No 5.gs liela loma stājglezniecībai, priekšplānā izvirzot portretu (antropocentrisms). Cilvēka vides izpēte kā priekšnosacījums ainavas , klusās dabas ienākšanai.

Izgudroja grāmatu iespiestuves , kas attīstīja zīmējumu , gravīru rašanos