Renesanse kā jauna kvalitāte

Renesanse ir atdzimšanas, uzplaukuma laiks, pāreja no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem par kura sākumu tiek uzskatīts 15. gs. Šis jēdziens ietver sevī ļoti daudzas jomas, kurās norisinājās uzplaukums tas bija lielo ģeogrāfisko atklājumu laiks, laika posms, humānisma ideoloģija, jaunas kvalitātes mākslā, kā arī citas jomas. Par renesanses dzimteni tiek uzskatīta Itālija, tā bija piemērota jaunas kultūras attīstībai, uzplaukumam, tās centrs bija Florence.

15.gs. cilvēka priekšstatu par pasauli izmainīja lielie ģeogrāfiskie atklājumi, šajā laikā cilvēki sāka apjaust, ka zeme ir apaļa, viņi iepazina citas kultūras, reliģijas. Viens no pirmajiem atklājumiem bija Kanāriju salas un Madeira. Viens no ievērojamākajiem jūrasbraucējiem un atklājējiem ir Kristofers Kolumbs, kurš šķērsojot Atlantijas okeānu un 1492. gadā sasniedza Ameriku. Tomēr jau 1000. gadā to bija sasnieguši vikingi Leifa Eriksona vadībā. Fernāns Magelāns veica lielus atklājumus atklādams ne vienu vien zemi Filipīnas, Marianas salas, Patagoniju, viņa vārdā pat tika nosaukts Magelāna šaurums, kas atrodas starp Patagoniju un Ugunszemi. Pēc viņa ceļojuma atklājās, ka visi okeāni ir savienoti, kā arī, ka Atlantijas okeāns, kas atdala Āziju no Amerikas ir daudz lielāks, nekā tik uzskatīts pirms tam. Šie atklājumi, protams, radīja arī dažādas sekas, kas lika mainīt starpvalstu attiecības, tika dibināti jauni tirdzniecības ceļi.