Renesanse: mākslas atdzimšana un arhitektūras stils

Florencē XV gs. sakumā tika radīts jauns arhitektūras stils Renesanse (Franču valodā Renaissance atdzimšana, vai itāļu valodā Rinascimento). Jaunais stils ienesa viduslaiku Eiropas kultūrā jaunas vēsmas, atbrīvoja garu un ticību cilvēka neierobežotajām iespējām. Pirmo reiz pēc pusotra tūkstoša gadiem, cilvēks atkal kļuva skaistuma radītājs, brīvs ceļotājs alkdams redzēt un sajust apkārtējo pasauli, gatavs jauniem atklājumiem un drosmīgiem risinājumiem. Jaunā estētika atspoguļojās arī interjera dizainā: raksturīgas kļūst lielas telpas ar noapaļotām arkām, rotātas ar kokgriezumiem, pašvērtība un neatkarība katrai detaļai no kā veidojas kopums.

Kolektīvā viduslaiku meistaru pieredze atkāpās individuālās mākslinieka vai arhitekta meistarības priekšā. Amatniecība vēl joprojām balstās uz roku darbu, kaut gan vairs nestrādā patērētājam, bet gan tirgum. Sāk izplatīties iepriekšēja lietu projektēšana uz papīra, pirms to realizēt materiālā.

Galvenie tā laika pasūtītāji valdnieki, bagātie pilsētnieki, kas pasūta arhitektiem celtnes ar jauniem, moderniem risinājumiem. Liekot pretī gotikas virzībai pa vertikāli, arhitekti un mēbeļu izgatavotāji ievieš horizontālo dalījumu. Piļu interjeri pārsteidz ar telpas monumentalitātes efektiem, lieliskām marmora kāpnēm, bagātīgu dekoratīvo iekārtojumu. Vienkāršie sienas dēļu paneļi nomainās, pret sarežģīti veidotiem sienu paneļiem, kas rotāti ar kolonām, pilastriem, grieztiem pildiņiem un bagātīgiem profilējumiem.

Bagātie pilsētnieki bija iecienījuši pasūtīt savus portretus, bieži vien pat savas mājas interjerā, līdz ar to mums ir iespēja redzēt interjeru no iekšpuses. Bagātās mājas Renesanses periodā tika veidotas jau ar precīzi nodalītu zonējumu, saimnieku telpas guļamistaba, ģimenes galvas kabinets, viesu pieņemamās istabas, ēdamistaba un atsevišķi nodalīta virtuve. Interjera zonējumu jau sāka veidot XII XIII gs., bet tikai Renesanses periodā cilvēks guva iespēju atrasties vienatnē pats savā mājā.

Atdalot virtuvi no dzīvojamajām zonām, visi netīrumi, smakas un ēdienu smaržas vairs netraucēja nama saimniekus dzīvojamajā daļā. Virtuve XV XVI gs. pilsētu mājās ir liela telpa, kurā pusi aizņem liela krāsns plīts.

Dzīvojamās telpas atšķīrās ar stipri pieticīgāku interjeru, logi atradās sākot ar otrā stāva līmeni, tādejādi pasargājoties no zagļiem.