Renesanses kultūra

15. gs. Izveidojās jauna kultūras sistēma, ko apzīmē ar jēdzienu “renesanse”. Renesanse vispirms guva izpausmi tēlotājmākslas jomā, kas ap 1500. gadu Itālijā sasniedza nebijušus augstumus.

Renesanse nav iedomājama bez izglītības līmeņa celšanās. 15. gs. Rakstīt prasme aptvēra arvien plašākus sabiedrības slāņus. Pieauga mācību grāmatu, speciālās literatūras kvalitāte, un plaši izplatījās pacilājoša rakstura literatūra (par to liecina vairāk nekā 1000 rokrakstu, kas saglabājušies no vēlīnajiem viduslaikiem). Par grāmatu izdošanas centriem izveidojās Venēcija, Strastbūra, Ķelne, Roma, Bāzele, Augsburga, Niberga, Parīze, Florence, Milāna, Liona un Leipciga. Šai periodā aizsākās garīgās produkcijas komercializācijas process.

Rakstību arvien vairāk izmantoja ikdienas vajadzībām. 15. gs. Izraisīja visdažādāko aktu plūsmu. Gotu šrifts tika izstrādāts ne vien mākslinieciskā ziņā, bet arī izveidots daudzveidīgās formās, ko rakstīšanas meistari sistematizēja. Izglītoto cilvēku šrifti iemantoja individuālās iezīmes.

Šis laikmets radīja pastiprinātu vajadzību pēc kultūras vērtībām. Renesanses kultūru finansēja jauna sabiedrībā kārta – pilsētu pilsoņi, birģeri. Pateicoties iegūtajai bagātībai, pilsoņi varēja pieņemt dienestā dzejniekus, zinātniekus, māksliniekus, kuru veiksmi viņiem un viņu pilsētai vairoja slavu un sagādāja godu. Ar intelektuāļu un mākslinieku palīdzību birģeri apliecināja savus ideālus un vērtību sistēmu.

Renesansē intelektuālais darbs parasti kalpoja noteiktam uzdevumam, kas bija saistīts ar kārtu un profesionālajiem mērķiem, orientēts uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Izglītības sistēma bija izveidota tā, ka jaunekļi tika sagatavoti tirgoņa, notāra, ārsta, teologa vai kādam citam amatam.

Izglītības sistēmas plašumu un kvalitāte (klosteri, universitātes, elementārskolas) veidoja pilsētas priekšrocības, kuras pieaicināja un finansēja talantus no ārpuses.

Renesanses kultūra ir netikai vesela virkne būtisku izgudrojumu, bet arī paša izgudrotāja un radītāja tēla izstrādāšana.