Renesanse-tulkojumā no itāļu valodas-atdzimšana.Ar to apzīmē 15. un 16. gadsimta zinātnes un mākslas atmodu Eiropā. Renesanse aizsākās Itālijā- Florencē. Renesanse tiek iedalīta vairākos periodos:
Protorenesanse 13. gs. otrā puse- 14. gs.
Agrā renesanse 15. gs. sākums un vidus
Dižrenesanse 15. gs. beigas- 16. gs. 30-40. gadi
Vēlīnā renesanse un manierisms 16. gs. 2. puse
14. un 15. gadsimtā Ziemeļitālijas pilsētvalstis, kas bija guvušas milzu panākumus saimniecībā un tirdzniecībā, bija visbagātākās Eiropas zemes. To iedzīvotāji lepojās par sasniegumiem un bija pārliecināti par savām spējām. Šajā laikā notika lielas izmaiņas cilvēku dzīvesveidā un domāšanā. Nav iespējams novilkt precīzu laika robežu, kad notika pāreja no viduslaiku uz renesanses kultūru, jo izpratne par pasaules vērtību sistēmu un tās likumsakarībām veidojas gadu desmitu, gadsimtu gaitā.
Ciešā saistībā ar renesansi attīstījās humānisma idejas. Humānisti iestājās par brīvu personības attīstību, kā arī nepieciešamības apgūt apgūt visdažādākās zināšanas.
Agrīnās renesanses laiks iezīmēja jaunu pavērsienu literatūrā un mākslā. Liela nozīme bija pirmajām universitātēm, kas bija izglītības un zinātnes centri. Universitātes tiecās būt patstāvīgas un atbrīvoties no katoliskās baznīcas aizbildnieciskās kontroles. Viduslaiku attieksme pret pasauli tika aizvietota ar individuālu pieeju visu problēmu risinājumā. Akcents tika likts vairs nevis uz Dievu, bet uz cilvēku. Itāļu renesanses izcilākais dzejnieks ir Dante Aligjēri (1265 - 1321). Dante tiek uzskatīts par itāļu literārās valodas pamatlicēju, jo savus darbus rakstīja nevis latīņu valodā, bet gan dzimtajā toskāniešu dialektā, tādējādi aizstāvot tautas valodas pamattiesības. Par pirmo renesanses autoru tēlotājmākslā tiek uzskatīts Florences meistars Džoto di Bondone (1267 - 1337). Jaunā laika domāšana, kas sākas ar Danti un Džoto, turpinās arī nākamajos gadsimtos, mākslinieku un filozofu skatījumā uz pasauli. 15. gadsimta beigās Florence kļūst par Itālijas kultūras dzīves centru, kurā dzīvoja un strādāja slavenākie tā laika mākslinieki.
Dižrenesanse un tās mākslinieki.
Leonardo da Vinči (1452 - 1519) - itāļu gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, zinātnieks un inženieris. Dižrenesanses mākslas stila pamatlicējs.Viņš uzskatīja, ka galvenā loma ir praktiskām zināšanām. Leonardo veicis teorētiskos pētījumus visdažādākajās jomās: mehānikā, hidroloģijā, kartogrāfijā, ģeoloģijā, optikā, bioloģijā, fortifikācijā un mašīnu būvniecībā. Pretēji baznīcas stingram aizliegumam studējis cilvēka anatomiju. Viens no izcilākajiem Leonardo da Vinči darbiem ir Milānas perioda monumentālā freska "Svētais vakarēdiens" klostera "Santa Maria delle Grazie" ēdamzālē (1495 - 1497). Sižetiski tajā ir attēlota Kristus un viņa mācekļu pēdējās vakariņas. Pati noslēpumainākā un slavenākā Leonardo da Vinči glezna ir portreta šedevrs "Mona Liza". Diemžēl līdz mūsdienām saglabājušies apmēram tikai kādas desmit Leonardo da Vinči gleznas, bet ir arī daudz zīmējumu, rasējumu, projektu skices, kas liecina par meistara daudzveidīgajām interesēm.
Otrs dižrenesanses pārstāvis ir Rafaēls (īstais vārds Rafaello Santi 1483 - 1529) - itāļu gleznotājs un arhitekts. Par viņa izcilākajiem darbiem tiek uzskatīti „Atēnu skola” un „Marijas precības”
Pie izcilākajiem renesanses pārstāvjiem jāpieskaita arī tādi mākslinieki kā Mikelandželo, Donatello, Sandro Botičelli, un arhitekts Filipo Brunneleski.
