Renesanses vesture

Arhitektūrā izpaudās jauni ēku tipi nenocietinātas pilis – palaco un lauku villas, municipālās varas rezidences. Liela uzmanība tika veltīta pilsētas galvenā laukuma harmoniskajam un telpiskajam risinājumam un „ideālo” pilsētu projektu izstrādāšanai . Lielu patstāvību un jaunas tendences parādījās stājtēlniecībā un glezniecībā. Literārajā renesansē šis laikmets atspoguļojas galvenokārt kā vietējo humānistu literāri vēsturiski sacerējumi. Šos darbus raksta: A. Unferferts, B.Rusovs, B.Plīnijs.

Kari, kas plosījās 16. gs. Livonijā, kavēja renesanses mākslinieku ideju ieviešanos arhitektūrā un tēlotājmākslā. Renesanses iezīmes vērojamas ielāsmojumos gotisko būvju atsevišķās formās vai arī lietišķās un dekoratīvās mākslas darinājumos.

Čehijā mūzikas veidošanos ietekmēja cīņa pret katoļu baznīcas kundzību, pret tās ieviesto gregorisko korāli. 15.gs. sākumā izvērtās pretfeodālā husītu kustība. Šajā periodā radās īpašas skarbi kaujinieciskas dziesmas – himnas, kas reliģiskā formā atspoguļojas sociālā protesta un tautas patriotisma jūtas. Vīrišķīgi lakoniskās, nereti satīriski šaustošās husītu dziesmas bija vienbalsīgas, un tās dziedāja bez pavadījuma. Ar savu vienkāršību un tuvību tautai tās stipri ietekmēja čehu mūzikas attīstību līdz pat 17. gs. un pat vēlāk. Pēc taborītu sagrāves 1434. gadā husītu himnas saglabājās tautā kā patriotisko ideju paudējas . Viens no ievērojamākajiem husītu dziesmu krājumiem „Šamotulas koncināls” izdots 1567. gadā. Renesanses laikā Prāga bija ievērojams mūzikas centrs. Līdztekus ārzemju meistariem tur darbojās Jans Turnovskis, Jirži Rihnovskis un citi čehu polifonijas skolas pārstāvji. Tās tālāko attīstību traucēja Čehijas patstāvības zaudēšana pēc 1620. gada un ar to saistītie nacionālie spaidi.

Atšķirībā no Itālijas mūzikas demokratizācijas procesi 17.gs. konsekventāk norisinājās Anglijā. Tur izplatījās savs madrigāla žanra paveids ar plašāku, sadzīvei tuvāku tematiku un ietvēra skotu, īru tautasdziesmu elementus.

Bagāto pilsoņu un muižnieku namos parādījās taustiņinstrumenti – mazas ērģelītes (portatīvs) un klavesīna paveids – vērdžinels, kas kļuva īpaši iemīļots tautā. Vērdžinelam tika radīts plašs repertuārs – dejas, variācijas par tautas mūzikas motīviem, programmatiski skaņdarbi. Šeit jau iezīmējas vēlākās klaviatūras pirmie patstāvīgie mēģinājumi.

Ievērojams madrigāla un vērdžinela mūzikas meistars ir Viljams Bērds (1543 – 1623).