Revolūcija apspiesta Vai pilnīgs cerību krahs?

Revolūcija ir krasas, lēcienveida, būtiskas pārmaiņas sabiedrības attīstībā. Revolūcija Latvijā ilga no 1905. 1907. gadam. Tajā piedalījās plaši sabiedrības slāņi. 1905. gada 13. janvārī notika demonstrācija Rīgā, tā izveidojās, jo pienāca informācija par 9. janvāra notikumiem Pēterburgā.

Galvenokārt cilvēki gribēja uzlabot savus dzīves apstākļus. Visi gribēja mainīt visu uz labo pusi. Latvijas tautai nepatika: pārkrievošanas politika, tas, ka valsts pārvaldes sistēmu pārveidoja pēc Krievijas parauga, sliktais zemnieku stāvoklis un Vācu muižnieku privilēģijas, zemās algas, garā darbadiena, sociālo garantiju trūkums u.c. Latvijā vēlējās: latviešu valodu, lielākas darba algas, īsāku darba dienu, zemnieku stāvokļa uzlabošanos, atņemt muižnieku privilēģijas, iegūt izglītību u.c.

Pēc revolūcijas Latvijā, tomēr, bija arī pozitīvi rezultāti. Daudzās pilsonisko brīvību jomās cara valdība piekāpās ticības, apziņas un vārda brīvības pulcēšanās un biedrošanās brīvības tika nedaudz paplašinātas.