Ricards rortrijs

Komentārs par nodaļu Privātā ironija un liberālā cerība no Ričarda Rortija grāmatas Nejaušība, ironija un solidaritāte

Ričards Rortijs (1931 2007) bija viena no mūsdienu filozofijas pazīstamākajām personībām. Savos darbos kritizējis centienus ar teorētisku konstrukciju palīdzību rast atbildes uz dzīves pamatjautājumiem. Tā vietā, kā uzskatīja filozofs, cilvēkiem vajadzētu lielāku uzmanību pievērst ikdienišķām problēmām un tam, kā ar tām tikt galā. Rortija pazīstamākais darbs ir Filozofija un dabas spogulis(Philosophy and the Mirror of Nature, 1979). Grāmata filozofijas pasaulē radīja sprādzienam līdzīgu efektu. Rortijs Prinstonas universitātes profesors, kurš darbojās filozofijas analītiskajā tradīcijā, mēģināja novērsties no centrālajām problēmām, ar kurām tā ilgi bija nodarbojusies. Viņš iebilda, ka jautājumi, kurus uzstādīja Dekarts, Kants, Hēgelis un modernie epistemologi un valodas filozofi vienkārši nevar būt atbildēti un jebkurā gadījumā bija nebūtiski nopietniem sociāliem un kultūras pētījumiem. Pēc publikācijas izdevēji gandrīz nespēja apmierināt pieprasījumu pēc grāmatas, kas kopš tā brīža bija kļuvusi par vienu no visvairāk pārdotajām filozofijas grāmatām. Savos vēlākajos darbos, starp kuriem ir arī Nejaušība, ironija un solidaritāte (Contingency, Irony, and Solidarity, 1989), Rortijs attīstījis post epistemoloģijas intelektuālās kultūras raksturojumus un piemērus.

Nodaļu Privātā ironija un liberālā cerība autors sāk ar to, ka definē jēdzienu „vārdu krājums”, kas tiek izmantots personas argumentācijā un tas ir galīgs.